Sarežģītā Mīlestība

❤4❤

Ceļš bija ļoti nogurdinošs, tādēļ es gulēju.. Piecēlos kad mašīna pēkšņi apstājās un Nikola ierunājās.
- Mosties nu guļaviņ, esam klāt! - vov es nespēju aptvert cik skaisti šeit ir.
- Vov, esmu pārsteigta!
- Drīksti iet iekšā un aplūkot māju! - es piekrītoši pamāju ar galvu un devos iekšā. Māja ir ļoti skaista gan no iekšpuses, gan no ārpuses. Es dievinu šo vietu.
- Skaisti, ļoti, loti skaisti!
- Iesim augšā es tev parādīšu tavu istabu! - mēs abas uzgājām augšā, Nikola atvēra kādas istabas durvis un manas acis iepletās! Biju ļoti saviļņota, mana istaba bija liela, mājīga un ļoti skaista, turklāt vēl ar balkonu.
- Paldies, tiešām skaisti!
- Mēs jau jutām, ka tev patiks!
- Kas tas? - es piegāju pie savas divvietīgās gultas un uz tās ieraudzīju iesaiņotu kastīti.
- Atver, tā ir dāvana no mums tev!
- Man nevajadzēja nekādas dāvanas! Jūs abi, šī māja un šī istaba ir pašas labākās dāvanas.
- Atver, atver! - Nikola iesmējās.
Es atvēru kastīti un tur bija skārienjūtīgais telefons. Man jau šodienai viss bija par daudz, tādēļ automātiski sāka tecēt prieka asaras.
- Beidz neraudi! Citādi es sākšu tev līdzi raudāt! - es iesmējos kā arī Nikola iesmējās
- Šis viss man jau ir par daudz vienai dienai!
- Nu beidz, kaut kā jau mums būs jāsazinās kad nebūsim nekur tuvumā! - Nikola iesmējas.
Es pasmaidīju un piekrītoši pamāju ar galvu.
- Labi, atpūties mazliet. Es iešu lejā pie Klāva.
- Labi. Un mīļš paldies vēlreiz par visu! - Nikola smaidot pamāja ar galvu un devās lejā.
Es devos uz balkona, lai aplūkotu apkārtni. Ievēroju to kad no mana balkona pa kreisi talumā var redzēt jūru, pa labi tālumā pilsētas centru, bet pretī tepat netālu ir kaimiņu māja.
Esmu tik tiešām saviļņota par visiem šodienas notikumiem. Bet nu izkrāmēšu savas mantas, kuras man nemaz ļoti daudz nav..

************************************

Attēlā redzamā māja ir Eimijas jaunā māja.