Sarežģītā Mīlestība

❤3❤

Kad biju sakrāmējusi somas es devos lejā uz Keitas kabinetu, kur mani jau gaidīja Nikola un Klāvs.
- Sveika, Eimij! - Nikola un Klāvs vienlaicīgi sasveicinājās ar mani.
- Sveiki, tas ir labdien! Es atvainojos esmu ļoti apmulsusi! - Nikola jauki iesmējās - Un mani drīkst saukt par Eimu, tā mani šeit iesauca. - es mazliet pasmaidīju.
- Dosimies? Es paņemšu tavas abas somas! - Klāvs bija ļoti laipns.
- Jā mēs varētu doties! Tikai es vēlētos atvadīties no draugiem.
- Labi, mēs gaidīsim tevi mašīnā! - Nikola pasmaidīja un abi devās ārā.
- Vai tev viņi jau iepatikās? - Keita smaidot man vaicāja.
- Jā, viņi patiešām šķiet burvīgi cilvēki, tikai man ir viens jautājums! - Keita izskatījās apmulsusi - sakiet man godīgi vai šajā notikumā ir iesaistīta Mišela?
- Savā ziņā jā, jo tu zini kādas jūs esat nešķiramas draudzenes, un viņa piekrita adopcijai ar noteikumu ja adoptēs arī tevi, bet par cik Mišelas jaunie vecāki vēlējās tikai vienu bērnu, viņi par tevi pastāstīja saviem draugiem no Jūrmalas /Nikolai un Klāvam/ kuri tieši plānoja adoptēt meitu. Lūk tā arī tu tiki pie ģimenes!
- Vov tad, sanāk lielāko ties man jāpasakās Mišelai?
- Tā varētu teikt!
- Skaidrs, tad tagad man tomēr no jums jāatvadās. - es stipri, stipri apskāviens Keitu.
- Lai tev viss izdodās!
- Paldies, jums tāpat! - es nolēmu neatvadīties no draugiem, jo tad būtu par daudz asaru. Lai cik ļoti vēlējos atvadīties no Reiņa, man nebija drosmes. /Reinis ir mans labākais draugs no puišiem, toties viņš man simpatizē/ Es devos uz mašīnu un mēs devāmies ceļā!

************************************

Turpinājums sekos!