Kritiens

9.

Es iegāju istabā ar nedaudz bailēm. Tomēr to neizrādot piegāju pie gultas un palīdu zem segas. Džeims, protams, pielīda man klāt un apskāva mani.

Džeims - Viss labi mazā? -

Es - Jā viss ok. -

Jutu kā manas kājas pieskaras viņa kājām.

Es - Esmu nogurusi. Iešu gulēt. -

Viņš aplika man roku ap vidukli un pievilka sev klāt.

Tā sajūta kad zēns šādi izdara nav vārdos aprakstāma.Sajūta ir kā atrasties 7. debesīs.
Džeims man iedeva buču

Džeims - Arlabunakti. Guli saldi mīlule.Mēs aizmigām. No rīta kad pamodos es jau sajutu kafijas smaržu. Es atvēru acis. Manā priekšā stāvēja Džeims ar kafijas krūzi.
Es - Labrīt. Paldies par kafiju.
Džeims - Nav par ko princese -
Vēl nedaudz pavārtījusies pa gultu un izdzērusi kafiju es izlīdu no gultas.
Nostājos pie loga un izstaipījos. Pēkšņi no muguras mani satvēra Džeims.
Džeims - Kā jūties? -
Es - Labi. Un tu? -
Džeims - Normāli. Saģērbies un mēs varētu noiet brokastīs. Tur iespējams būs Markuz, bet nesatraucies es neļaušu viņam tev ne pirkstu piedurt.
Es saģērbos un mēs devāmies lejā. Pa ceļam uz virtuvi Džeims man iedeva roku. Es savu roku pasniedzu pretī.
Nogājuši lejā mēs ieraudzījām Markuzu.
Džeims - Labrīt mammu un Markuz. -
Keita - Labrīt Džeims un Amēlija. Kā gulējāt? -
Es - Labi -
Markuz - Nezināju, ka arī viņi ir te. -
Džeims paņēma roku un aplika man ap vidukli. Tā norādot, ka es esmu viņa.
Mēs paēdām pankūkas.
Džeims - Es paņemšu tavu somu un mēs varam braukt.
Es - Labi -
Es paliku stāvot pie loga dzīvojamā istabā un gaidot kad Džeims atgriezīsies ar manu somu.
Pēc brīža Džeims atgriezās ar manu somu. Mēs devāmies uz mašīnu. Iekāpām mašīnā un sākām braukt pie manis uz mājām. Ārā spīdēja spoža saulīte un mašīnā mums skanēja dziesma Thinking out loud.
Mēs pie braucām pie manas mājas.
Es - Nāc iekšā -
Džeims - Labi. -
Mēs iegājām iekšā. Viesistabā sēdēja tētis.
Andrejs - Čau Džeims
Džeims - Labrīt - Džeims - Labi Amēlij. Čau. -

Es apsēdos blakus tētim.

Andrejs - Kā gāja pie Džeimsa? Kā es priecājos, ka tu esi mājās -

Es - Pie Džeimsa gāja labi un es arī priecājos, ka esmu mājās.

Andrejs - Jūs tā kā esat kopā ar Džeimsu?

Es - Nu to var saukt arī tā.

{11:03} Džeims: Mazā tu man pietrūksti

{11:05}Amēlija: Tu man arī Džeims

{11:08} Džeims:Cik labi bija gulēt tev blakus sawļuk.

{11:09}Amēlija: Zinu man tev arī.

{11:18}Džeims: Kad es tevi satikšu atkal?

{11:24}Amēlija: Nezinu mīļum

{11:36} Džeims: Varbūt mēs rīt varētu aizbraukt uz Rīgu? Ko saki?