Kritiens

17.

Denisa skatupunkts.
Es pamodos un atvēru acis. Bija pienākusi jauna diena. Es paņēmu savu datoru un ieslēdzu to. Pēkšņi ieraudzīju to, ka Amēlijai ir jauns selfijs ar Jegoru.
Man viņa ir jāaizmirst. Viņai ir cita dzīve un viņa ir kopā ar vienu no Krievijas populārākajiem dziedātājiem un viņa noteikti ir aizmirsusi par manu eksistenci un tāpēc man arī jāizmet visas domas par viņu no savas galvas. Es aizvēru datoru un devos pie sava labākā drauga Ernesta.
Deniss - Čau Ernest
Ernests - Čau Deniss. Kaut kas noticis?
Deniss - Kāpec tu tā domā?
Ernests - Es taču tevi pazīstu un redzu, ka šobrīd ar tevi nav labi.
Deniss - Nav gan. Esmu apjucis.
Ernests - Nāc sēdies blakus un stāsti, kas noticis.
Deniss - Labi.
Es apsēdos blakus Ernestam un sāku viņam stāstīt.
Atceries? Bija tāda meitene Amēlija. Es viņā iemīlējos. Viņai atbrauca pakaļ mamma un viņu aizveda uz Krieviju. Tagad viņai internetā ir selfiji ar 1 no krievu populārākajiem dziedātājiem, bet kad atvadījāmies viņa teica "Lai arī kas notiktu atceries, es tevi mīlu un atgriezīšos pie tevis kad spēšu"
Ernests - Nu es nezinu gan. Viņu neviens nevar piespiest likt tos selfijus Facebook.
Deniss - Nu jā. Problēma ir tā, ka viņu es viņu mīlu un nevaru vairs aizmirst. Viņa ir manā prātā katru dienu un nakti.
Ernests - Godīgi sakot es neticu, ka viņa atgriezīsies ja jau tagad dzīvo kā bagātniece. Dzīvo tālāk, aizmirsti viņu.
Deniss - Ja vien tas būtu tik viegli...
Es piecēlos un devos atpakaļ uz savu istabu.
Es nespēju sevi turēt rokās. Man sāka birt asaras un es noslīdēju uz ceļiem. Es nespēju dzīvot bez Amēlijas.
Amēlijas skatupunkts.
Es atrados savā istabā. Vēl nespēju atgūties no sestdienas koncerta. Viens no maniem istabas logiem bija pilnībā atvērts un es sēdēju uz tā palodzes. Manā istabā palodzes bija pietiekami plašas lai uz tām varētu apsēsties bez problēmām. Lai būtu jaukākā sēdēšana es biju uz palodzes visu iekārtojusi. Spilvenus un pledu, lai mīkstām un ērtāk. Es paņēmu savu plānotāju un apskatīju šodienas plānus. Pēc aptuveni stundas pie manis atbrauks Jegors un mēs brauksim ēst picu. Vienīgais, kas mani tracina ir tas, ka visi ieraugot viņu skrien klāt un prasa autogrāfus. Kamēr es gaidīju Jegoru un nedaudz pazīmēju. Pēkšņi pie durvīm noskanēja zvans. Es jau nokāpu no palodzes, lai dotos atvērt durvis kad sapratu, ka mamma jau tās atvērusi un ir ieradies Jegors. Es devos lejā pa kāpnēm kuras veda uz viesistabu un tur protams ieraudzīju Jegoru. Viņam rokās bija lielā fafaello kastīte.
Vins pienāca pie manis un apskāva mani.
Jegors - Tas tev Amēlij
Amēlija - Paldies.
Jegors - Braucam ēst picu?
Amēlija - Labi.
Viņš satvēra manu roku un mēs devāmies uz mašīnu.
Visu ceļu Jegors neatlaida manu roku un mana galva atradās uz viņa pleca.
Mes izkāpām no mašīnas un iegājām Jegora mājā. Tur mūs jau gaidīja daži cilvēki.
Jegors - Tev tūlīt iedos picu ēdienkarti un tu varēsi izvēlēties kādu picu mēs ēdīsim.
Viena no sievietēm nekavējoties atnesa ēdienkarti. Es izvēlējos tropu picu, bet Jegors Salami. Pēc aptuveni 20 minūtēm mūsu picas bija gatavas.
Amēlija - Es nekad nebūtu iedomājusies, ka var picu cepējus pasaukt lai viņi tevi apkalpo mājās.
Jegors - Tagad zināsi, ka arī tā var.
Jegors mani paņēma aiz rokas un mēs devāmies uz mašīnu.
Jegors - Es gribu tev ko parādīt. Es gribu tevi aizvest uz vienu no labākajām viesnīcām no kuras paveras burvīgs skats.
Mes izkāpām no mašīnas un manā acu priekšā atradās liela māja. Tāda kā debesskrāpis. Un pie ieejas durvīm bija uzraksts
"Palmira Bussness Club"
Jegors mani satvēra aiz rokas un mēs devāmies iekšā.
Es biju šokā kad ieraudzīju interjera iekārtojumu.

Jegors mani paņēma aiz rokas un mēs devāmies uz 10. stāvu. Tur atradās terase ar burvīgu skatu uz Maskavu.

Es nostājos pie apmales un pavēros uz burvīgo skatu. Pēkšņi man no muguras pienāca Jegors, apskāva mani un pasniedza man šampanieša glāzi.
Es - Paldies
Jegors - Lūdzu.

Mēs atradāmies uz terases tieši tad kad bija vērojams saulriets. Atrodoties šādā terasē saulriets bija īpaši skaists. Es stāvēju pie margas, bet Jegors bija cieši pieļāvies man no aizmugures. Tā bija jauka sajūta.
Kad saule bija norietējusi Jegors mani pagrieza pret sevi un skūpstīja mani. Viņš lūpas maigi apņēma manējās. Kad beidzām skūpstīties mēs apsēdāmies uz dīvāniem kuri atradās uz terases. Jegors pasauca oficiantu.
Kad mēs bijām paēduši Jegors piedāvāja aizbraukt līdz ostai.
Mēs aizbraucām līdz ostai kur mūs jau gaidīja 2 ūdens motocikli.
Es - Tu joko?
Jegors - Kāpēc?
Es  - Man nav citu drēbju līdzi.
Jegors - Tev nevajadzēs citas drēbes. Tev būs ūdens tērps.
Jegors uzkāpa uz moča un nedaudz nodemonstrēja savas vadīšanas prasmes.

Tad Jegors pasauca mani un es uzkāpu uz sava ūdens moča. Tas bija neaizmirstami jautri.
Jegors - Tev patika?
Es - Jā, tas bija kolosāli, nekad nebiju braukusi ar ūdens motociklu.
Jegors - Mums kādreiz darētu atkārtot šīs izpriecas.
Es - Jā pavisam noteikti
Jegors pasniedza man dvieli.
Es - Pagriezies lūriķi.
Jegors viegli nosmīnēja un pagriezās.
Kad es biju saģērbusies mēs vēl nedaudz pastaigājāmies gar ostu un tad devāmies atpakaļ uz mašīnu.
Es - Šodien bija gara un nogurdinoša diena.
Jegors - Braucam pie manis?
Es - Nu okey.
Es zināju, ka šobrīd ļoti riskēju dodoties palikt pie viņa pa nakti spriežot pēc šodienas skūpsta kura laikā viņš paņēma un ar roku aiz dupša mani paņēma un piespieda sev klāt.
Nepagāja ilgs laiks kad jau bijām pie Jegora.
Jegors - Tu jau vari doties uz manu istabu.
Es - OK.
Es devos uz Jegora istabu. Viņa istaba atradās 1.stāva pašā galā. Es noliku savu somiņu gultā, apsēdos gultā, apsēdos gultā, ieslēdzu TV un pārskatīju savus sociālos tīklus.
Pēc neilga laika istabā ienāca Jegors šampanieša pudeli rokās un augļu uzkodām. Viņš paņēma augļu plati un nolika man blakus gultā. Tad paņēma glāzes, ielēja šampanieti, apsēdās man blakus un pasniedza šampanieša glāzi.

Zinu, ka gaidījāt šo daļu, vai gaidāt arī nākošo? Rakstāt komentāros.