Kritiens

10.

Es atvēru acis un sapratu, ka vakar aizmirsu pārģērbties un esmu aizmigusi ar visām drēbēm. Paņēmu telefonu
[9:13] Džeims : Es gribu tevi satikt.
[9:15] Amēlija : Labrīt. Labi, es paēdīšu un 10 varu būt gatava.
[9:20] Džeims : Tad es tev atbraukšu pakaļ 10.
[9:25] Amēlija : Labi. Gaidīšu mīļum.

Es devos uz virtuvi lai pagatavavotu brokastis. Tad paņēmu pārslu bļodiņu, apsēdos dīvānā un ieslēdzu TV.
Noskatījos savā mīļākā seriāla sēriju un tad jau arī Džeims bija klāt.
Es paņēmu somu un devos uz mašīnu.
Es - Hey. Mīļum-
Džeims - Čau mazā. Man ar tevi jārunā-
Es - Kas noticis? -
Džeims - Runa ir par Markuzu. Šorīt mūsu mājā ieradās policija un arestēja viņu. Viņš tiek apsūdzēts meitenes izvarošanā. -
Es - Tas šķiet prātam neaptverami. Tev liekas, ka viņš tiešām to izdarīja? -
Džeims - Es nezinu. Es gribu tevi šodien. Braucam pie manis. Neviens šodien nav mājās-
Es- Amm, nu labi braucam.-
Džeims iedarbināja mašīnu un iespieda gāzes pedāli grīdā.
Pie braucām pie mājas, izkāpām un iegājām iekšā.
Tikko kā bijām iegājuši iekšā Džeims piespieda mani pie sienas un aizbāza roku aiz manas maikas. Viņš spaidīja manas krūtis. Es jau kļuvu mikla. Es sāku elsot.
-Ejam augšā- Džeims pavēlēja
Viņš paņēma mani aiz rokas un devās augšā. Iegājām guļamistabā un viņš novilka manu maiciņu un attaisīja krūšturi. Tad viņš atkal spaidīja manas krūtis, skūpstīja tās.
Tad viņš notupās un atvēra manu džinsu pogu un novilka manus džinsus. Biju palikusi tikai 1 melnās biksītēs. Viņš iebāza roku manā kājstarpē. Es aiz sajūtām ietrīcējos. Viņš sāka man masēt tur lejā. Es jau biju kaifā.

-Sasodīts - Džeims caur zobiem izgrūda pirkstiem gluži neapzināti ievijoties meitenes matu cirtās - Sasodīts, mazā, kā tu to dari... -
-Mazā- vīrieša uzbudinājumā pārvērstā balss skanēja kā piesmacis čuksts. - Ja mēs tā turpināsim, es tūlīt beigšu. -
Pēkšņi es sajutu spermu sev uz ķermeņa.
- Es aiziešu uz dušu noskaloties-
- Es iešu tev līdzi mazā draiskule -
Viņš sekoja man. Es pilnīgi kaila atrados viņa mājā un tikko mēs kārtīgi nodrāzāmies.
Es iegāju dušā un viņš joprojām man sekoja. Viņš pieliecās un iebāza mēli manā vāverītē.
-Kā man patīk tevi ievest baudā Amēlij- Džeims nočukstēja
-Cik man ir labi ar tevi - es atbildēju
-Es gribu, lai tu mani drāz katru dienu-
Pēc tam mēs nomazgājāmies, saģērbāmies un devāmies atpakaļ uz Džeimsa istabu.
Es noliku galvu viņam uz krūškurvja.

Džeims - Nu ko mazā. Parīt atsāksies tavi jāšanas treniņi. Es jau vēlētos lai tu labāk jāj uz manis nevis zirga-

Es - Mhm. -

Džeims - Ev, nu izbeidz. Viss taču ir labi. -

Es - Protams, viss ir labi, jo tu esi blakus. -

Nedaudz atvilkuši elpu mēs devāmies uz stalli.

Džeims - Varbūt vēlies izjāt kādu aplīti? -
Es - Nuu. Var jau, jo zinu kad tu man esi blakus ar mani nekas nenotiks. -

Džeims apsegloja Campari un pieveda pie pakāpieniem.

- Jā, pārliec kāju un sēdies virsū. -

Bija tik dīvaini atkal atrasties zirga mugurā. Dažus pirmos apļus nosoļoju, tad pārgāju rikšos. Kad beidzām trenēties mēs nolēmām aizbraukt uz pilsētu. Mēs ieradāmies pilsētā un noparkojāmies pie lielveikala,kad kāpu ārā no mašīnas pēkšņi Džeims pieskrēja pie manis un pacēla mani uz rokām.
Es -Noliec mani zemē, cilvēki taču skatās-
Džeims - Nu un? Lai skatās. Tu man neko nespēj izdarīt.
Džeims lēnām tuvojās veikalam.
-Lūdzu noliec mani zemē un beidzam uzvesties kā tādi mazi bērni - es lūdzu viņu.
Džeims protams manu lūgumu ignorēja un iegāja veikalā mani nesot uz rokām.
Pēc aptuveni 5 pavadītām minūtēm uz viņa rokām viņš mani nolika zemē.
-Liels paldies un tā vairs nekad nedari. -
-Zini ko? Tagad paspēlēsim paslēpes pa šo veikalu. -
Mēs atradāmies Depo. Šeit spēlēt paslēpes būtu kā gandrīz tas pats kas meklēt adatu siena kaudzē. Es pat nepaspēju pateikt nē kad Džeims bija pazudis no mana redzesloka.
Ko man tagad darīt? Iet viņu meklēt, neiet? Palikt tepat un gaidīt?
Tas itkā ir jautri, bet šobrīd man prāts nevilkās uz paslēpēm Depo veikalā. Tāpēc vienkārši devos ārā no veikala.
Uzrakstīju Džeimsam ziņu.
Esmu pie mašīnas. Nāc ārā no veikala.
-Aizved mani mājās -
-Labi-