Kritiens

13.

Es nogāju lejā, jo Keita mani sauca pusdienās.

Keita - Kā jūties Amēlij?

Es - Ir okey.

Es ar Keitu apsēdos pie galda. Šodien pusdienās bija kartupeļi ar maltās gaļas mērci un vasaras salāti.

Keita - Klausies Amēlij, Džeims vakar man lūdza vai es nevarētu tevi paņemt aizbildniecībā. Diemžēl tas nav iespējams, jo mums ir parādi un problēmas ar naudu. Piedod.

Es - Tas nekas, būs jau labi.

Es paēdu pusdienas un nolēmu aiziet līdz stallim.

Tas ko tur ieraudzīju mani atstāja ar atvērtu muti. Tur bija Markuz un Anna. Es nejauši dzirdēju daļu no viņu sarunas.

Anna- Un kā tad ar Amēliju? Tu jau tā kā acis met uz viņu. Priekš kam tev mani?

Markuz - Amēlija? Man viņa neko nenozīmē. Man viņa ir tukša vieta. Ar viņu es tikai izklaidējos.

Man sirds sažņaudzās no tikko dzirdētā.

Viņi itkā tikai stāvēja un tad 1 brīdī Markuz aplika viņai roku ap sāniem un noskūpstīja viņu.

Es biju neizpratnē. Es izplūdu asarās. Es vairs nespēju padomāt ko darīt. Es izskrēju no staļļa.

Anna - Eu? Markuz? Man liekas, ka tur bija Amēlija.

Markuz - Tev tikai izlikās.

Anna - Nē viņa noteikti dzirdēja ko tu teici par viņu. Es tā nespēju viņa ir mana draudzene.

Anna aizskrēja cerībā panākt Amēliju, bet kad izskrēja no staļļa Amēlijas vairs nekur nebija.

Es ātri aizskrēju uz māju, paķēru savu somu un skrēju prom. Es vairs nekad nevēlos atgriezties šajā vietā.

Es nezināju uz kurieni doties tāpēc devos uz tēva māju.

Anna - Es viņu nevarēju panākt. Man bail, ka viņa nesastrādā muļķības. Tu teici, ka viņu vakar atradi piedzērušos pilsētas parkā. Un ja nu viņa tā izdara vēlreiz? Un ja nu viņu notriec mašīna vai arī viņa sadzersies tabletes, lai vienkārši nomirtu?

Markuz - Vai nav vienalga. Man galīgi poh par viņu. Es gribu tevi.

Anna - Es tevi ienīstu. Nekad man vairs nepieskaries un es negribu tevi vairs redzēt

Anna iesita Markuzam pļauku un aizgāja.

Es ierados tēva mājā. Es iegāju mājā un apsēdos dīvānā. Dīvaini, ka te nebija neviena cilvēka, pēkšņi no virtuves iznāca bāreņtiesas pārstāve ar 2 policistiem pie sāniem. Ieraudzījusi mani viņa teica

- Amēlij, nebēdz. Es gribu tev tikai labu.

Es sapratu, ka man vairs nav izejas no šīs situācijas un man nācās pakļauties.

Es - Vai vismaz drīkstu savākt savas mantas?

- Jā, bet šie 2 policisti tevi pavadīs, lai tu atkal neizdomātu aizbēgt.