Zombiju puisis

Pirmie Skati

Iegāju iekšā tetovēšanas salonā, kurš bija izslavēts visā pilsētā. Gribēju uztotuvēt lielu skaistu sapņu ķērāju uz visas rokas. Iegāju iekšā salonā  fonā skanēja smagais metāls manām ausīm to viegli pieņemot. Gāju skatoties uz cilvēkiem kuru ķermeni jau rotāja ar dažādiem zīmējumiem. Ejot ar vien tālāk manu skatienu pievērsa viens puisis ar visvisādiem skaistiem zīmējumiem. Tajos ātri vien iemīloties. Pašlaik viņam vēl ko tetovēja uz kājas. Gribēju jau iet tuvāk aplūkot, bet nocietos un devos pie Selēnas. Savas personīgās tetovētājas un labākās draudzenes.
- Sveika...
Noteicu novelkot savu melno ādas jaciņu.
- Sveika, nu ko tad šodien vēlēsies?
Viņa jautāja ar manāmu interesi un nogurumu no šī darba, bet arī ar lielu prieku, kas liecināja ar dzirksteli viņas tumši zilajās acīs.
Apskāvu Selēnu un pēc apskāviena apsēdos.
- Uz rokas milzīgu sapņu ķērāju.
Noteicu parādot uz savas kreisās rokas apmēram, cik lielu es vēlētos ieraudzīt.
Pagāja diezgan liels laiks līdz viņa beidza ar adatu zīmēt man uz rokas. Pēc sava pastrādātā brīnumdarba viņa uzlīmēja plāksteri, pirms tam roku kārtīgi apstrādājot.
Cēlos augšā, bet sastapu melnu acu pāri sev pretī.
- Lūsij, iepazīstieties tas ir mans brālis Muhameds.
Paskatījos uz puisi mazliet vecāku par Selēnu ar tām melnām acīm ar kurām skatījos ar apbrīnu.
Mazliet pasmaidīju padodot savu roku sasveicinoties. Viņš maigi to paspieda mazliet nosmīnot.
- Prieks iepazīties Lūsij, skatos ka diezgan bieži te nāc. Mazā māšele man par tevi ir daudz stāstījusi.
Viņš joprojām deva savu interesanto smīnu.
- Selēn!
Pasaucu viņu pie sevis tā lai viņa tikai to dzirdētu.
- M?
- Kāpēc man neesi neko teikusi par savu brāli?
Čukstēj viņai mazliet pašķielējot uz Muhameda pusi.
- Tāpēc ka viņš ir mans pusbrālis.
Viņa nočukstēja nokaunējoties.
- Vis kārtībā, man nav plāns kauties.
Nočukstēju Selēnai mazliet pasitot pa plecu. Viņa jaušami nopūtās.
- Lūsij, lūdzu...
Viņa saķēra manu roku skatoties ar to lūdzošo suņa skatienu.
- Nomierinies man citas lietas darāmas, nekā šo pielikt pie zemes.
Norādīju uz Muhameda pusi, ejot ar Selēnu uz viņa pusi atpakaļ.
- Skatos ka esi apveltījies ar daudziem interesantiem zīmējumiem.
Tēmēju uz tetovējumiem uz viņa necilā ķermeņa pusi.
-Tu jau arī neesi ar pliku roku ņemama.
Viņš noteica iebāžot savas rokas jakas kabatās, ik pa laikam kožot savā lūpā.
- Atšķirībā no manis tavi zīmējumi izcili iederas uz tava ķermeņa.
Muhameds pienāca man tuvāk, viņa māsai sen pametot mūs vienus. Viņš pieliecās pie manas auss.
- Zini līdz Ziemassvētkiem ir tālu tāpat kā tavi sarūsējušie sapņi.
Viņš noteica atejot atpakaļ ar mazu smīnu uz lūpām.
- Tik pat daudz kā tu guli ar pa dauzām, tikpat daudz tu noslīdēsi.
Noteicu pieejot viņam tuvu, paķert savu jaku no krēsla un devos viņam garām nespējot paciest vairs šo vietu ar šo cilvēku.
Izgāju laukā pamanot ka laternas ir jau iedegušas secinot ka ir jau vakars pienācis. Iebāžot rokas kabatās devos uz savu necilo dzīvoklīti, jo kā redziet mani vecāki būdami kristieši izmeta mani no mājas, kad uzzināja ka es smēķēju. Tas tak negods ka viņu meita pārkāpj tik mazus nerakstītus mājas likumus.