Noliktava

49 9 2
                                    

Pēc treniņa mēs ar Muhamedu sarunājām aizbraukt uz lielo noliktavu pilsētas otrā pusē, kur mums ir jānokārto lielā krava uz Malaiziju. Kaut boss stingri noteica nebraukt, bet paldies atļāva ja vien ar mani kāds brauks un es būšu uzmanīga. Pirms braukšanas iegāju savā vecajā istabā pārģērbties. Aiz krūštura polstera ieliku naudu ja nu kas gadās. Pie reizes uzliku noklausīšanās ierīci un atrašanās vietas čipu, ausī ieliku skaļruni, pie saturošas jostas ko es uzliku ap ķermeni, lai varu vieglāk kustēties ieliku ieroci, 3 marles, zāļu paciņu priekš bruces, 2 nažus pār to bēšīgu nosegošu teikreklu uz tā vēl kādu jostu, savādāk būtu dīvaini ka bez ieročiem ierasties aiz jostas aizliku 2 ieročus, ceru ka tos nepamanīs. Zābakos ievietoju vēl pa 3 nažiem katrā, pulkstenis, kas ļāva man ērti sazināties uzliku uz rokas, gredzens kas bija tīrs smaragds zem tā bija zāles ja nu uz vietas nav zāles priekš brūces. Matos iepinu ieroci, kas ļoti piestāvēja un manīt nevarēja un iespraudu 2 mazus asmeņus matos ka dekoru.

Uzvilku pāri ko tādu, jo ārā bija diezgan vējains un tur ir vēl aukstāks

Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.

Uzvilku pāri ko tādu, jo ārā bija diezgan vējains un tur ir vēl aukstāks.  Ar Muhamedu un vēl kādu no maniem draugiem piebiedrojās Elias un Miks. Viņi visi noskatījās uz mani pārbaudot vai vis ir labi un kārtībā, tikai tad runājot par braukšanu. Visi iekāpām manā mašīnā un braucām, tākā man neļāva puiši braukt, Elias pieteicās braukt  pie stūres un es blakus sēdēju saucot īsākas norādes uz noliktavu. 
Tikuši visi izkāpām no mašīnas un mūs jau gaidīja noliktavas galvenais pārvaldnieks ar vēl dažiem cilvēkiem.
- Labvakar Dreiza kungs.
Noteicu sarokojoties ar priekšā stāvošo vīrieti.
-Labvakar jaunkundz, skatos ka esi atbrauksi paskatīties uz kravu kura caurvēdīs caur Malaiziju.
-Par to es tieši gribēju runāt. Taisni caur Malaiziju nevaig brukt tur būs robežsargi es zinu kur var ērti tikt Malāzijā, bez visiem robežsargiem un citiem likumu stāvošiem cilvēkiem, bet tas prasīs 1 dienu klāt, lai tiktu gala mērķī. Jums tas nekaitē?
Jautāju paskatoties uz puišiem un pārējo noliktavu. Sajutu ka mans sāns sāk sāpēt, taču mēģināju to ignorēt, savādāk līgums tiks lausts.
- Protams ne.
Viņš uzsmaidīja divas reizes saplaukšķinot savas plaukstas. Vīri sāka nākt no visām pusēm.
-Es piekrītu ja kāds no jums brauks līdzi.
Viņš tēmēja uz mani.
- Labi es tikai aprunāšos ar saviem grupas biedriem.
Noteicu un piegāju pie puišiem.
-Es braukšu.
Noteicu čukstot.
-Ko?? Tu esi traka? Neizmisti ka esi sašauta.
- jūs varēsiet mani atrast un turklāt es varu ar jums visu laiku sazināties un jūs ar mani. Turklāt jūs varat sekot visu ceļu un es zinu īsāko ceļu uz Malaiziju.
- Labi, bet esi uzmanīga.
Muhameds kurš par brīnumu iesaistījās sarunā, deva man lūdzošu skatienu.
-Vis būs ka pēc plāna, lai labi jāatgriežas pie viņa.
Pateicu pēdējo ko gribēju un gāju atpakaļ.
-Es braukšu,bet tikai ja kāds no manējiem brauks man līdzi.
Noteicu paskatoties uz puišu pusi.
-protams
Noteica Dreiza kungs pasmaidot un pienākot pie manis uzliekot vienu roku man uz pleca.
Takā zināju ka viņi paši izvēlēsies kurš brauks līdzi viens no viņiem pienāca pie  manis un gaidīja nākamos norādījumus un cerot ka kļūdos. Man brauks līdzī Muhameds.
- Labi sirsniņ, tas nekas ja mani puiši tevi un to zeli ko ņemsi līdzi pārbaudītu?
Viņš runāja par blakus stāvošo Muhamedu.
-Protams.
Pasmaidīju itkā nebūtu ko slēpt, jo diemžēl es daudz ko esmu noslēpusi labi un ceru ka Muhameds ar.
Viens vīrietis pienāca man klāt un sāka mani pārbaudīt no galvas līdz kājām.
-Ceru ka ieročus tu nevazā līdzi.
Oh un daudz nēsāju.
- Maliekas ka ne.
Noteicu iztiepjot, cik plati varēju.
- No malas tu izskaties slaida, bet te liecies kaut kā apaļīga.
-eh es vienkārši dievinu ēdienu tāpēc.
Uzsmaidīju viņam.
- nu labi. Tu laikam esi tīra.
Svešinieks noteica, liekot man atviegloti uzelpot kamēr vēl Muhamedu pārbaudīja, atrodot pie viņa ieroci to noliekot uz galdu.
- Nu ko iesim.
Notieca Dreiza kungs. Ejot es nemanāmi paņēmu atpakaļ ieroci kuru atņēma Muhamedam un aizliku to ātri aiz jostas.
- jūs varētu pateikt norādījumus šoferim, un jūsu pašu drošībai mēs jūs ievedīsim iekšā kravā.
- Diemžēl tas nebūtu iespējams vietu var ātri sajaukt un ir ļoti bruņota ja to sajauc.
- Sirsniņ viņš mums ir pats labākais šoferis, kas var būt. Pasaki viņam norādījums un dari ko lieku sirsniņ, ja ne tas var beigties slikti.
- Mēs darīsim ko liksiet Dreiza kungs.
Muhameds ierunājās pārtraucot mani.

Zombiju puisisWhere stories live. Discover now