Slazdā /2.daļa/

2. nodaļa

Pēc tā, kad visi uzzināja, ka es un Tīna esam stāvoklī, pagāja tikai dažas stundas. Tomēr pa to laiku notika jau tik daudz kas - es izrunājos ar Oliveru un uzzināju par viņa patiesajām jūtām pret Tīnu un mazu noslēpumu; Kajs (nemaz neticas, ka tā notika) pieņēma Markusa un Tīnas attiecības, kā arī to, ka viņa ir stāvoklī. Un vēl.. Olafs. Viņš gandrīz tika nogalināts..
Kad atstāju Tīnu kopā ar Kaju un Markusu, un pati izgāju no istabas, pamanīju Oliveru.
Viņš stāvēja piespiedies pie sienas un pavisam drūms. Kad atvainojās man, sapratu, ka viss patiešām ir slikti. Vai viņam patiešām ir jūtas pret Tīnu?
-Oliver, es ceru, ka godīgi atbildēsi uz manu jautājumu. Vai tev ir jūtas pret Tīnu?- jautāju, tiešām gaidot atbildi.
-Ko? Ak.. ja es teikšu jā, vai par to uzzināsi visi pārējie?- viņš atbildēja ar pretjautājumu.
-Protams, ka nē. Viss paliks tikai starp mums,- godīgi noteicu.
-Nu protams, ka tu tā saki.. tomēr.. es uzticēšos tev - jā, man patīk Tīna, tomēr neesmu pārliecināts, vai gribu stāties starp viņu un brāli,- Olivers teica.
-Pagaidi, starp viņu un ko? Brāli? Tu gribi teikt, ka.. Markuss ir tavs brālis?- pavisam jau apjuku.
-Ak, sūdu būšana. Nevienam to nevajadzēja uzzināt, pirms es pats to nepasaku viņam,- viņš sāka lamāties pie sevis.
Kamēr viņš lamājās, mans prāts atteicās visu pieņemt.. kā viņš var būt Markusa brālis? Tas nozīmē, ka Olafs arī viņa brālis. Un vēl iemīlēties brāļa meitenē? Ak nē.. tas nepavisam nav labi.
Pagaidi, stop Lea. Beidz tik daudz domāt un uztraukties. Tu esi stāvoklī, lai gan dzīvojot mafijā tas ir grūti, tev nevajag uztraukties.
Nomierinājos un izpūtu aizturēto elpu.
-Klau, Oliver. Es apsolu, ka neviens to neuzzinās, vismaz no manis. Tāpēc, ja arī kāds uzzin, tad ne no manis. Kā arī, lūdzu, es ļoti lūdzu, nedari neko pārsteidzīgu, šobrīd tas nebūtu labi,- sāku tiešām lūgt puisi.
Viņš paskatījas uz manis un pēc neilga brīža pamāja ar galvu. Ar to arī mūsu saruna beidzās un es devos uz savu istabu, pēkšņi miegs uznāca.. tāpēc pa taisno līdu gultā un gandrīz uzreiz arī aizmigu.
Pēkšņi pamodos un no sākuma nesapratu, no kā īsti. Līdz skaņa atkārtojās. Tā bija izšāvuša ieroča skaņa, kas man nepavisam nepatika.
Pēkšņi šaudīšanās kļuva arvien lielāka un skaļāka, it kā tuvotos manai istabai.
Es izlēcu no gultas un paķēru pistoli no skapīša. Tad pieskrēju pie durvīm un ieklausījos. Šaudīšanās nedaudz attālinājās, tomēr vēl bija pārāk tuva.
Pēc dažām sekundēm es jau atvēru durvis un skrēju pa gaiteni uz Tīnas istabu. Cerams, ka viņa ir tur un nav izgājusi no istabas, viņai ir jāsargā mazulis.
Pēkšņi kāds saķēra mani aiz rokas un es jau gribēju izšaut, kad sapratu, ka tas ir Kajs. Uz sekundi piespiedos pie viņa, bet tad nostājos normālā attālumā.
-Kur ir Tīna? Kas šeit notiek? Mums uzbrūk?- bēru jautājumus, vienu pēc otra.
-Kušs, mīļā. Lēnāk nedaudz, viss drīz būs beidzies. Tīna ir kopā ar Markusu, viņš viņu aizsargās. Tomēr es nesaprotu, kāpēc tu esi ārā no savas istabas? Tu arī esi stāvoklī un tev vajadzētu būt drošībā, nevis te skraidīt pa gaiteņiem!- viņš palika dusmīgs, tomēr uzreiz nomierinājās.
-Bet Kaj, es uztraucos par Tīnu. Un par tevi, starp citu arī, ja nu tu būtu sašauts?? Man taču vajadzēja uzzināt vismaz kaut ko!- atbildēju, pati sadusmojoties.
Kāpēc viņš uz manis bļauj? Es taču tikai uztraucos par viņiem. Sajutos aizvainota, un pagriezos ar muguru pret Kaju.
-Lea, mīļā, klausies, es saprotu, ka tu uztraucies, bet es arī uztraucos. Tagad ejam labāk uz manu istabu, tur tu būsi drošībā,- viņš noteica un paņēmis mani aiz rokas, sāka iet istabas virzienā.
Kad bijām jau gandrīz pie giņa istabas, aiz vienām durvīm atskanēja bļaušana. Pazīstama bļaušana.
Ātri izrāvos no Kaja tvēriena un skrēju pie durvīm. Aiz tām atradās Kristaps, viens no viņa pakalpiņiem, Edvards, ja nemaldos, un uz ceļiem viņu priekšā - Olafs.
Izdzirdot atveramies durvis, visi pagriezās pret mani un Kristaps, ieraugot mani, pasmaidīja.
-Tad lūk kur tu slēpies, saulīt. Tu neticēsi, cik ilgi es centos šeit iekļūt un te nu es beidzot esmu,- viņš sāka skaļi un pretīgi smieties.
-Tūlīt pat laid vaļā manu cilvēku, tu, idiot,- aiz manis ierunājās Kajs, man dzirdot, kā viņš sagatavo ieroci šaušanai.
-Ak, tavs varonis arī ir šeit. Nu, kā ir būt kopā ar mafijas bosu? Patīk? Es tev varu piedāvāt ko vairāk, saulīt, tev tikai jāpāriet uz manu mafiju un tu dzīvosi saldi jo saldi,- Kristaps noteica, pie tam skatoties ar savu pretīgo skatienu uz manis.
-Cik žēl, bet es jau dzīvoju ļoti saldi. Turklāt, man nepatīk tavs skatiens,- atbildēju, pasmaidot.
Viņa skatiens pēkšņi izmainījās. Uz sekundi paskatījies uz Edvardu, viņš deva zīmi. Tas laikam nozīmēja, lai viņš nogalina mani, tomēr nabaga zēns nepaspēja pat neko izdarīt. Kajs bija ļoti ātrs, viņš pagrūda mani aiz savas muguras un iešāva Kristapa padotajā, kā arī iešaujot arī Kristapam. Diemžēl, tikai kājā..
Paskatījos uz Olafu, viņš bija ļoti piekauts, brīnumi, ka spēja nosēdēt vēl..

Mani mīļie, nedaudz jau par vēlu, bet vēlos jūs visus apsveikt Jaunajā gadā! Ceru, ka labi nosvinējāt un esat gatavi šim jaunajam 2021.gadam)