Ja pirms dažām dienām pagalmus sedza sniega kārtiņa, tad tagad tā ir nokususi, un no debesīm līst lietus.
Noskumusi lēnām gāju pa ielām un apsēdos uz tukšas tumšas ielas. Viss bija tik tumšs un kluss.
Bet tad iezvainjās mans telefons.
'Mamma' priecīgā balsī pavēstija
-Klausies, mēs parīt lidojam uz Latviju, droši, ņem Danu līdzi, Mēnesstariņ, es domāju, tu to vēlies!
-KO?! PALDIES!!!
Es ātri pietraucos kājas un pilnā ātrumā tesos uz Dana mājām. Pusceļā mani apstādināja pazīstamais Dana BMW.
-Dan, braucam uz tavām mājam kramēt koferi, mēs parīt lidojam uz Latviju. ĀTRI!!!
Dans sāka plati smaidīt. Es ielēcu viņa mašīnā un ātri jau bijām klāt. Mēs uzskrējām augšā un krāmējām visu vajadzīgo koferī.
Kad tas bija izdarīts, ātri devāmies uz manām mājām un Dans palīdzēja man.
Es biju tik laimīga. Mēs skatijāmies kartes, un izlēmām kur aiziesim. Dans pat sarunāja čali Latvijā, kas aizdos Danam mašīnu. Rīt viņam atsūtīs atslēgu.
Dans vienmēr visu var sarunāt. Kamēr es aizrautīgi rakstijos ar savām Latvijas draudzenēm un nostiprināju savu Latviešu valodu, Dans lasija Angļu-Latviešu vārdīcu.
♢•♢pēc 2. Dienām♢•♢
-Dan? DAN!!!
Dans tikai kautko noburkšķēja un gulēja tālak.
-Sasodīts. DAN!!! TĀ DIENA IR KLĀT!
-Koooo...
Viņš gari un miegaini novilka.
-SASODĪTS, MUMS PĒC 2H JĀBŪT TUR, DAVAJ VELC SACU ĶERMENI ĀTRI!
-KOA?!
Viņš ātri izleca no gultas un es pat nepaspēju sataisīt asti, kad viņš jau bija gatavs, un pat paēdis, kedās ar koferi rokās.
Es ātri paņemu vajadzīgās lietas un noskrēju lejā. 'Mamma' jau gaidīja. Es paķēru ābolu un gāju uz mašīnu.
Drīz vien bijām tur. Man sasvīda rokas no uztraukuma. Nespēju noticēt.
Kad bija laiks kāpt lidmašīnā, jutu, kā mana mugura kļūst ļoti mitra. Vēders griezās, sirds dauzijās. Nespēju noticēt.
Kad ieņēmām vietas, es izvilku savas austiņas un uzslēdzu mūziku. Gandrīz jau biju iemigusi, līdz Dans man norāva austiņas un latviski pie auss nočukstēja
-Es tevi mīlu.
Es nosarku, un man parādījās smaids līdz ausīm. Akcents šo teikumu padarija vēl īpašāku.
Noskūpstiju viņu uz vaiga un ātri aizmigu.
Pamodos, kad lidmašīna laidās lejup. Es atkal no uztraukumiem paliku slapja.
Kamēr Dans un 'mamma' gaidija koferus,es izskrēju ārā un ieelpoju svaigo, auksto Latvijas gaisu. Sāka snigt viegls, maigs sniegs.
Kad nonācām viesnīcā, es tikai nometu koferi gultā, pateicu 'mammai' ka iesim pabraukāt pa Rīgu, paķēru Danu aiz rokas, un mēs smejoties izskrējām ārā. Ielecām mašīnā un braucām pa Rīgas ielām.
Apstājāmies kādā stāvvietā un gājām pie Brīvības pieminekļa. Tad ar kājām gājām līdz Vecrīgai. Mēs abi fotogrāfējāmies un kopīgi smējāmies.
Es ievilku Danu šaurajās Vecrīgas ielās un mēs iegājām dažos "Tautiskajos" veikaliņos, kuros pārdeva tās paššūtās somiņas un mantiņas ar Latviešu rakstiem.
Mēs fočējāmies pie apadītajiem Latviešu rakstu stabiem un dzērām Latvijas kumelīšu tēju. Es biju tik laimīga, cik vien spēju būt.
Mēs pavadijām Rīgas ielās līdz naktij, līdz nolēmām, ka vajadzētu braukt atpakaļ uz viesnīcu.
No rīta agri piecēlāmies un aizbraucām līdz lidostai atvest 'Tēti'. Atstājām abus 'vecākus' divatā un sarunājām, ka es ar Danu aizbrauksim uz Siguldu.
Paķērām dažas vajadzīgas lietas, un iekāpām mašīnā. Pa ceļam piestājām pie dažām skulptūrām, un ievērojamiem objektiem.
Pēc krietna laiciņa bijām klāt. Izdomājām braukt uz "TarzānParku"
Mēs izpriecājāmies, un nosmējāmies līdz asarām, sanāca arī ietriekties dažos kokos, es no visa spēka atsitu galvu, bet man bija vienalga.
Mēs lūkojāmies uz Siguldas skaisto dabu, uz Latvijas dabu, un uzņēmām dažus skaistus foto. Es jutos kā laimīgākais cilvēks uz zemes.
Vakarā mēs aizbraucām uz kapiem, un es noliku svecītes un pušķus pie vecāku kapiem. Atstāju dažas savas asaras, sakopu kapa vietiņas un devos prom.
Pārējās dienas mēs braukājām pa Latviju, aizbraucām pat līdz Kolkai.
Mēs stāvējām jūras krastā, un man matos plīvoja stindzinošs un auksts ziemas vējšs.
-Kā jūties?
Dans apķēra mani no mugurpuses un sasildīja mani.
-Aizbrauksim uz Ventspili?
-Protams.
Es uzpiedu vieglu skūpstu un sāku lasīt interesantus kociņus un akmentiņus
Drīz mēs gājām atpakaļ uz mašīnu un braucām uz Ventspili. Mēs staigājām pa pilsētu un iegājam dažās mīlīgās kafejnīciņās. Sāka jau krēslot, pat ja bija tikai 15.30. Mēs aizbraucām līdz molam.
Ar Danu rokās sadevušies gājām iekšā jūrā. Pa molu. Kad bijām līdz pusei, bija jau tumšs. Mums ganrīz blakus sāka peldēt kuģis. mēs abi skrējām gandrīz vienā ātrumā ar to. Bet beigu beigās tas bija ātrāks.
Es pilnā ātrumā tesos, līdz vairs tālāk nevarēju tikt, jo bijām atskrējuši līdz bākai.
Mēs skatijāmies kā kuģis aizpeld. Dans apķēra mani un skatijās man acīs. Viņa acis burtiski urbās manī. Līdz mūsu lūpas saskārās. Mēs skūpstijāmies ilgi, un nespējām beigt.
