Mēs gājām tāpat vien pa pilsētu. Bijām tikai iegājuši Starbucks, lai nopirktu kafiju. Bet neskaitot to mēs tikai staigājām. Bija jautri. Es uzzināju vairāk par Neitu un viņš par mani. Izrādījās, ka viņš ir diezgan jauks puisis, nevis tāds kā es viņu sākumā iedomājos - iedomīgu, skopu u.t.t.
Mēs bijām aizgājuši līdz parkam. Mēs mierīgi gājām, bet tad es ieraudzīju Lūkasu uz soliņa ar kaut kādu meiteni viņam klēpī. Tas nevar būt. Lūkass tā nedarītu. Mēs lēnām pietuvojāmies soliņam un kad bijām diezgan tuvu, es sāku iet mazliet ātrāk lai uzzinātu kas notiek. Piegāju pie Lūkasa, piebakstīju viņam un gaidīju, kad viņš pagriezīsies.
Lūkasa acis iepletās ieraugot mani.
-Kas notiek? - es jautāju un jutu kā man notek asara.
-Amēlij, tas nav tā kā izskatās -Viņš uzreiz sāka attaisnoties.
-Un kas ir viņa? - es turpināju uzdot jautājumus
-Tā ir Anete - viņš nesaprasdams, kāpēc es viņam to jautāju, atbildējā
- Lūkass es nedomāju, ka tu esi tāds.- asaras nu jau birst man pāri vaigiem. Es pagriezos pret Neitu un gāju prom no tā soliņa uz kura sēdēja mans puisis vai nu jau bijušais puisis, ar kādu meiteni. Lūkass turpināja attaisnoties, bet viņš pat nenāca man pakaļ, viņš palika tur.. ar to meiteni, kura laikam viņam bija svarīgāka nekā es.
Neits man sekoja. Pēc kāda gabaliņa, kad nebija vairs redzams tas parks es atspiedos pret mājas sienas un sāku raudāt vēl vairāk. Neits man pienāca klāt un apķēra. Es nespēju vairs savaldīt savas asaras, jo ko tādu es nebiju gaidījusi. Nekas, gan tikšu tan pāri. Mēs pasēdējām ar Neitu pie mūsu mājām uz trotuāra un es viņam pastāstīju par mani un Lūkasu. Es ļoti negribēju iet mājās, jo zinaju ka Lūkass mani gaidīs un atkal lūgsies, bet man tas bija jādara. Man nebija citas vietas kur palikt. Ar Neitu mēs kļuvām par labiem draugiem, jā vienas dienas laikā.
-Ir jau vēls, - paskatījos uz puisi un turpināju - man vajadzētu doties. -
-Tu gribi iet mājās? - Viņš paskatījās man acīs un jautāja
- Nē, bet man nav kur iet. Šī ir vienīgā vieta. - skatījos uz zemi
- nū, es domāju, ka tu vari palikt pie mums. - viņš aplika man roku ap plecu
Es vilcinājos. Es nezinu vai es gribu palikt pie kāda cita un apgrūtināt viņu.
-Nu lūdzu, es negribu lai viņš tevi sāpina vēl vairāk- Neits lūdza.
-Nu labi, - es negribīgi piekritu - bet tikai šonakt.
-Paliksi cik ilgi vajadzēs!- Neits stigri teica
-nu labi, man tikai vajadzētu aiziet uz mājām pēc drēbēm.- teicu un jau cēlos augšā
-Labi, es aiziešu tev līdzi.- Neits teica un arī cēlā augšā
Mēs aizgājām līdz mājas durvīm un iegājām iekšā
DU LIEST GERADE
Forever Together
JugendliteraturŠis ir stāsts par četriem draugiem : Amēliju Adrianu, Lūkasu Aleksu , Karu Miu un Dilanu Robertu . Amēlija un Kara ir labākās draudzenes kopš 7. klases, bet Lūkass un Roberts kopš 1. Stāstā varēsiet izlasīt, kā šo četru vienkāršo cilvēku draudzība...
