Telefona saruna :
" Hej! " Nezinot ko teikt pateicu
" Čau!" Varēja dzirdēt ka draudzene nav laimīga par manu zvanu.
" Man tev ir viens jautājums! " noteicu, bet nesapratu kāpēc vispār to teicu
"Nu, nu? " ieienteresēta jautāja
"Tu tici tam, ka esi Neita un Nīla māsa?" Pēc ši teikuma iestājās klusums
"Nē." Viņa atcirta man pretī un nometa
Es mazliet apjuku. Es nesaprotu kas notiek ar manu labāko draudzeni. Ahh, vismaz Neits vēl mani atbalsta.
Vai tiešām mūsu četrotne izjuks?
Nē , tas nevar notikt. Nekādā gadījumā. Amēlij, kā tu vispār kaut ko tādu varēji iedomāties. Fuj nē.
*pēc nedēļas. Kārtējais rīts.*
Es pamodos, savā istabā. Ar kurkstošu vēderu. Izkāpu no gultas un gāju uz vannas istabu. Noskaloju savu seju, bet neliku meikapu, jo neredzēju tam jēgu. No skapja izņēmu drēbes. Apģērbos un gāju uz virtuvi. Atvēru ledusskapi, izņēmu zemenes, mellenes un avenes, no skapīša paņēmu ananāsus un mango. Sagriezu visu un iebēru bļodā. Samaisīju un uzlēju pa virsu mazliet apelsīnu mērci. Ieliku savus auglu salātus mazākā bļodiņā, paņēmu dakšiņu un gāju skatīties televizoru. Noliku savu telefonu blakus uz dīvāna un sāku ēst. Pa televizoru gāja kaut kādas multenes un protams Amēlijai ir jātēlo mazs bērns un jāskatās tās. Man atnāca īsziņa, bet es pat nesteidzos to izlasīt. Apēdu savus salātus un paņēmu rokā telefonu.
"HEY, negribi šodien satikties? Aiziet šopingā. Es gribu tev atvainoties par to, ka visu šo laiku no tevis attālinājos. xx.Kara."
Negaidīju ziņu no viņas, bet protams atbildēju.
"Sveika! Protams. Kur tiekamies? xxA.A.A."
Noliku telefonu uz galdiņa un gāju pie Neita. Atvēru viņa istabas durvis un iegāju iekšā. Viņš gulēja savā gultā un izskatījās tik perfekti. Es ar katru dienu ar vien vairāk un vairāk iemīlos šajā puisī. Nolēmu viņu nemodināt. Piegāju pie viņa galda, paņēmu lapiņu un virsū uzrakstīju - Labrīt. Es aizgāju šopingā ar Karu! Ja vēlies vari mums vēlāk pievienoties! -Amēlija
Pabeidzu rakstīt zīmīti, noliku to uz viņa nakstskapīša. Izgāju no viņa istabas un apskatīju savu telefonu.
"Es domāju, ka tiekamies pie 'Beverly Center'? xx.Kara"
" Labi, pēc 20 minutēm? xx A.A.A."
Aizgāju uz istabu, saliku somā visu vajadzīgo: maku, telefonu, kosmētikas maciņu ar pašu galveno. Iegāju vannas istabā, uzliku nelielu meikapu un devos prom. Izgāju no dzīvokļa aizslēdzu to un ar liftu braucu lejā. Iekāpu savā mašīnā un braucu uz veikalu. Pa ceļam paņēmu telefonu un uzspiedu Karas numuru. Pēc 4 pīkstienirm viņa pacēla.
Saruna :
"Hey, es dodos ceļā. Pie kura veikala tiekamies? " jautāju meitenei
" sveika, es domāju, ka pie starbucks? Es gribu kafiju,jo nesen pamodos un vēl miegu ciet" iesmējāmies
"Labi, pēc 5 minūtēm būšu" Noteicu un nospiedu.
Biju jau pie veikala, no parkoju mašīnu un devos uz ieeju. Ejot uz Starbucks es apdomāju ko man vajag nopirkt. Tad atcerējos,ka man vajag dāvanu Neitam, jo viņam rīt ir viņa 20 dzimšanas diena. Biju jau tikusi līdz Starbucks un redzēju, ka Kara man jau stāv priekšā.
-sveika!- noteicu un pasmaidīju
-hey, ejam iekšā? - meitene sasveicinājās un jautāja
Es tikai apstiprinoši pamāju ar galvu un sekoju Karai.
-Man lūdzu Ledus kafiju ar karameļu sīrupu - pasmaidīju un pretī saņēmu smaidu arī no jaunas meitenes, kura pieņēma manu pasūtījumu.
Kara pasūtīja Parasto kafiju ar cukuru.
"Attēlā Amēlijas ootd"
![](https://img.wattpad.com/cover/61045687-288-k832589.jpg)
YOU ARE READING
Forever Together
Teen FictionŠis ir stāsts par četriem draugiem : Amēliju Adrianu, Lūkasu Aleksu , Karu Miu un Dilanu Robertu . Amēlija un Kara ir labākās draudzenes kopš 7. klases, bet Lūkass un Roberts kopš 1. Stāstā varēsiet izlasīt, kā šo četru vienkāršo cilvēku draudzība...