Forever Together

Part 21 /

Iejot mājā viss bija kluss. Es uzreiz gāju uz savu istabu un sāku vākt pagaidām svarīgākās mantas. (Drēbes, aksesuārus, datoru , vadu u.t.t) Saliku tās kastēs un somās un abi ar Neitu stiepām manas lietas uz viņa mašīnu. Mājas atslēgas es izdomāju paturēt pie sevis. Varbūt tomēr kādreiz noderēs. Paziņoju Karai, ka pārvācos uz dzīvokli, bet adresi neiteicu. Izdomās vēl Lūkasam pateikt. Starp mani un Karu ir izveidojies tāds kā mazs karš par mani un Lūkasu, jo Kara ir viņa pusē. Es nezinu kāpēc un ko Lūkass ir viņai sastāstījis. Vienīgi Dilans zin manu jauno adresi. Es viņam uzticos un viņš zvērēja, ka adresi dos Karai tikai tad ja tas būs ļoti nepieciešams. Tieši pirms iešanas ārā pa durvīm ienāca Lūkass. Viņam bija zili loki zem acīm, pārguris skatiens, izmisums acīs. Tādu es viņu redzu pirmo reizi.
Viņš jau centās man skarties klāt un lūgt piedošanu, bet Neits piegāja man priekšā, tāpēc Lūkasa pieskārienus uz savas ādas es nejutu. Man bija žēl Lūkasa, bet viņš pats ir vainīgs.
Pēc mirklīša mēs bijām pie Neita mājas. Viņš arī savāca pārsvarā galvenās lietas, ko viņam vajadzēs. Pirms došanās atpakaļ uz mūsu dzīvokli, mēs iebraucām veikalā. Nopirkām ēdienu, jo mums vajadzēs arī kaut ko ēst. Nopirkām arī daudz junk food. (čipsu, kolas, spraitus, konfektes, šokolādes u.t.t) Viens no galvenaji bija saldējums. Šokolādes saldējums. Tas bija gan mans, gan viņa mīļākais saldējums.
*Vēlāk*
Bijām jau mājās, sanesuši savas mantas uz istabām, ēdienu salikām pa vietām. Es izdomāju uzcept pankūkas. Tā nebija laba doma. Pirmkārt, mēs viscaur bijām ar miltiem. Otrkārt, puse piedega. Neitam apnika, ka es piededzinu kārtējo pankūku, tāpēc viņš ķērās pie pankūku cepšanas. Es tikai sēdēju malā un smejoties ēdu gumijas končas.
Mēs paēdām 'vakariņas' un devāmies skatītiea filmas.
Es ierosināju skatīties "Dirty Grandpa", bet Neits teica, ka viņš neesot redzējis Titāniku, tāpēc skatījāmies to.
******
Pirmo reizi redzēju puisi raudam dēļ filmas. Abi sēdējām noraudājušies dīvānā. Es paskatījos uz Neitu, kurš mani vēroja, un iesmējos. Es Titāniku esmu redzējusi simtiem reižu, bet tāpat vienmēr raudu.
*Rīts*
Es pamodos uz tā paša dīvāna uz kura mēs vakar ar Neitu skatījāmies Titāniku. Es diezgan slikti jutos. Noteikti dēļ tā ēdiena. Man bija slikta dūša.
Ap mani atkal atradās roka. -Protams, Neits! Nu ja , Amēlij.- Klusi pie sevis iesmejos un jau gribēju ņemt to roku nost, bet viņš mani apķēra vēl stiprāk. -agh- nomurmināju. Tā nu es vēl uz kādu laiku aizmigu. Nu jau es pamodos no maza troksnīša. Pēc mirklīša varēja dzirsēt kā Neits nolamājas. Es pavēru acis un kārtīgi izstaipījos. Nu jau pulkstens bija aptuveni 11 a.m. piecēlos sēdus uz dīvāna. Mazliet par ātru. Galva apreiba. Bišķiņ palīgojos un cēlos kājās. Aizgāju uz wc. Pēc tam paskatījos spogulī sapratu, ka nemaz tik traki neizskatos, jo viss meikaps laikam jau vakar no raudāšanas pazuda.
Aizgāju uz virtuvi un tur...