Mēs bijām aizgājušas uz zāli, kura atradās 10 minūšu attālumā no mūsu mājas, pa ceļam iegajām veikalā nopirkt ūdeni.
Iegājām iekšā un devāmies nolikt mūsu somas, ģērbtuvē kurā bija skapīši ar atslēdziņām. Nolikām somas, aizslēdzām skapīšus un gājām tālāk. Ieejot galvenajā telpā, mēs sapratām ka tā ir diezgan patukša, bet ne pa visam. Tajā atradās bariņš puišu un divas meitenes. Neņemot viņus vērā es devos taisīt presītes, bet Kara-skriet. Kad cēlos augšā, taisīdama kārtējo presīti man pretī kāds stāvēja. Es mazliet sabijos un pati par sevi iesmējos. Man pretī stāvēja tas pats puisis kuru mēs ar Karu satikām veikalā, kad ēdām. Es uzsmaidīju puisim un turpināju taisīt savas presītes.
- Sveika, Amēlij - Puisis beidzot mani uzrunāja
- Sveiks, Nīl. -uzsmaidīju apsēsdamās uz trenažiera malas, kurš atradās man blakus. Atvēru pudeli un padzēros.
- Negaidīju tevi te satikt - nedaudz priecīgi noteica Nīls
- Jo? - Iesmējos
- Nu parasti te nenāk daudz meiteņu. - Viņš domīgi noteica
- ā , nu mēs ar Karu nesen pārvācāmies uz šo pilsētas daļu, tākā šī mums ir tuvākā zāle , mēs nāksim diezgan bieži - nobēru savu sakāmo un paskatījos uz Nīlu ar skatienu ' Es ceru, ka tu saprati ko es teicu'
Pēc kāda laiciņa Nīls iesmējās un teica - Tātad jūs dzīvojat netālu no šejienes? -
Piekrītoši pamāju ar galvu kamēr padzēros vēl vienu malku ūdens
-Nu tad jau satiksimies biežāk, jo mēs ar draugiem te nākam gandrīz katru dienu - puisis pasmaidīja
- Nu laikam jau - Es tikai noteicu
- Nu labi, es došos atpakaļ pie draugiem. Bija jauki aprunāties - Viņš skatotiea uz zemi teica, bet tad pēkšņi mani apķēra. Es apjuku, bet apķēru puisi pretī.
- Paliec sveiks. - Smaidot turpināju - Gan vēl tiksimies ! -
Es aizgāju pie Karas kura visu laiku mūs vēroja.
- Ūuu, Amēlijai jauna mīlestība - Kara ķiķinādama teica
- Hahaha, Kā tad, tu zini ka man ir Lūkass un man nevajag nevienu citu - Novērsos no draudzenes un sāku skriet
Pēc apmēram stundas mēs beidzot devāmies mājās. Kad uzgājām uz mūsu ielas, es pamanīju to pašu puišu bariņu ko redzēju sporta zālē. Diez kur viņi iet. Mēs turpinājām iet. Es runāju ar Karu un neuzkrītoši vēroju puišus. Pēkšņi puiši pārgāja pāri ielai un piegāja pie kādas mājas.
Tikai nesakiet , ka viņi dzīvo mums pretī ..
CZYTASZ
Forever Together
Dla nastolatkówŠis ir stāsts par četriem draugiem : Amēliju Adrianu, Lūkasu Aleksu , Karu Miu un Dilanu Robertu . Amēlija un Kara ir labākās draudzenes kopš 7. klases, bet Lūkass un Roberts kopš 1. Stāstā varēsiet izlasīt, kā šo četru vienkāršo cilvēku draudzība...
