-Skaj! Laižam uz skolu!-Sebastiāns sauc no lejasstāva. Es pēdējoreiz ieskatos spogulī, paķeru somu un eju lejā, bet Samanta jau ir ap Seba kaklu.
-Labrīt!-Uzsaucu. Samanta atlaiž Sebu.
-Kā vienmēr visu izjauc!-Samanta saka un iziet no mājas.
-Ehh...neklausies viņā Skaj!-Sebastiāns saka un mani apskauj. Brāļa apskāviens man ir kā zāles. Tas mani nomierina, pat tad kad neizturami sāp. Samanta gan Sebu uztver, kā mīļoto, tāpēc es cenšos izjaukt visus viņas plānus kas saistīti ar Seba savaldzināšanu.
Apsēžos mašīnas aizmugurējos sēdekļos un saņemu pretīgo Samantas skatienu.
-Ko blenz?-Viņa vaicā. Es uzmetu viņai savu "mirsti k*ce!" skatienu un pievēršos skaram aiz loga.
Mans sapnis
Ir kādreiz aizbēgt,
Un neatrast ceļu vairs atpakaļ!
Mans sapnis
Ir kādreiz patikt
Un neizbēami mīlēt.
Mans sapnis
Ir kādreiz pašai dzīvot
Nevis būt apsmieklam...
Mans ķeburs top kladē kamēr braucu mašīnā. Šķiet, ka dzeja arī mani ir pametusi...
YOU ARE READING
Te♡amo
RomanceMani sauc Skailara Santelmosa. Man ir pusmāsa un divi pusbrāļi. Pusmāsu sauc Samanta Santelmosa un pusbrāļus- Sebastiāns Santelmoss un Krists Santelmoss. Es satieku tikai ar Sebu. Viņš ir Santelmosu vienīgais īstais bērns. Es un Samanta esam adoptēt...
