Kad esmu gana mierīga, es dodos mājās, pie Sebastiāna.
Tomēr kad atveru dzīvokļa durvis viss miers pagaist...
Viss koridors ir piekrauts ar koferiem.
-Māsiņ, piedod, bet mums IR jābrauc! Mēs nevaram atstāt Samantu vienu. Turklāt, ja Pauls un Džo gribēs mūs sastapt, viņi atbrauks paši!-Sabastiāns saka. Es pamāju un dodos uz savu guļamistabu.
No rīta.
-Labrīt! Agri esi augšā!-Sabastiāns saka. Es pasmaidu un pamāju.
-Nenāca miegs.-Saku un iemalkojusi kafiju uzlieku sildīties ūdeni.
-Es arī neesmu labi gulējis, ņemot vērā faktu, ka priekšā ilgs un garš ceļš!-Sebs saka un ieber tasītē kafiju un cukuru.
-Es šodien vēl gribu atvadīties no Paula, tāpēc varbūt braucam mazliet vēlāk nekā ieplānots. Tu vismaz varēsi vēl pagulēt mazliet.-Saku. Brālis pamāj. Es pasmaidu un izdzeru pēdējo malku kafijas.
Mazliet vēlāk.
Es jau pus stundu pastaigājos ar Paulu, taču es nevaru viņam pateikt to, ka man jāizbrauc.
-Skaj, tu te?-Pauls vaicā pašvitinot roku man pie sejas.
-Paul...es...man jābrauc prom...-Saku un piekļaujoties puisim, sāku raudāt.
-OK, es apsolu tevi apciemot gana bieži, lai mūsu attiecības turpinātos, Skaj!-Pauls saka un notrausis manas asaras uzspiež man kvēlu skūpstu uz lūpām.-Mēs nešķirsumies, Skaj! Es apsolu tev mīlulīt!-Viņš saka. Es pasmaidu un tā mēs roku, rokā pavadām vairākas stundas uz atvadām...
PS. Tātad, čau mīlīši! Domāju, ka jau esat pamanījuši, ka šī ir apaļā trīsdesmitā daļiņa šim stāstam!😊😊Es ceru un domāju, ka šis būs pagaidām garākais no maniem stāstiem(nodaļu skaitā ziņā). Liels jums paldies visiem kas lasa!😄
Love U all!😍😍
Cieņā un mīlestībā-jūsu ➕Aptrakusī➕
YOU ARE READING
Te♡amo
RomanceMani sauc Skailara Santelmosa. Man ir pusmāsa un divi pusbrāļi. Pusmāsu sauc Samanta Santelmosa un pusbrāļus- Sebastiāns Santelmoss un Krists Santelmoss. Es satieku tikai ar Sebu. Viņš ir Santelmosu vienīgais īstais bērns. Es un Samanta esam adoptēt...
