Te♡amo

6nodaļa-Tristan- tu esi gejs!

-Skaj! Laižam!-Kā katru rītu Sebastiāns uzsauc. Es atkal paņemu somu un kāpju lejā. Skats mani nemaz nepārsteidz! Samanta un Sebs skūpstās.
-Braukšu ar šoferi!-Pakliedzu, kad jau esmu pie sētas durvīm.-Džek!-Uzsaucu šoferim, kad esmu nonākusi pie garāžas. Džeka vietā no garāžas iznāk kāds puisis ar ļoti labi trenētām rokām. Viņš slauka rokas kaut kādā vecā lupatā.
-Džeka šeit nav. Viņš ir slimnīcā pie sievas.
-Man vajag tikt uz skolu. Džeks ir mans šoferis.-Saku.
-Ak, tad esat viena no tām!-Puisis saka.
-Atvaino?-Nesaprotu.
-Nu, es domāju- viena no māsām ja? Nu, jūs esat tās...Semjas,vai kā viņa tur...māsa?-Puisis vaicā.
-Ak, tu domā Samantu! Nē! Viņa nekad nav bijusi mana māsa un nekad arī nebūs! Mēs neesam asinsradinieces. Esam adoptētas.-Saku.-Bet, tagad aši uz dušu un nogādā mani skolā! Lūdzu!-Iesmejos.
-Labi...
-Skaja!-Saku. Puisis pasmaida.
-Labi, Skaja.-Viņš saka un aiziet uz kalpotāju dušām.
Hmm...nezināju, ka šeit strādā arī smukulīši.😊
Pēc desmit minūtēm.
Puisis atnāk atpakaļ, nu jau ğērbies mazliet savādāk.
-Ja neiebilstat, Skaja es uzvilku kaut ko ērtāku, lai varu labi pabraukt.-Puisis saka.
-Tev piestāv!-Saku un pasmaidu. Puisis nosmīn un atver man BMW durvis. Es iekāpju mašīnā un durvis tiek aizvērtas.
Visu ceļu līdz skolai es jutu, ka šoferītis uz mani skatās, bet es tikai smaidīju un galvā domāju jaunu dzejoli.
Tavas acis-
Izstaro īpašu mieru.
Un skatiens
Nomierina, kaut caur spogulīti.
Tavs smīns
Nav tāds kā citiem...
Un tu esi jauks
Ceru, ka būsi mans draugs.
Pati gandrīz sāku smieties par sevi, bet tad es pievērstu sev lieku uzmanību.
-Kā tevi sauc?-Vaicāju, kad mašīna piestāj skolas stāvvietā. Puisis atkal pasmaida.
-Fabiāns Hakims Golds.-Viņš smaidot atbild.
-Labi Fabiān! Paldies, ka atvedi!-Uzsmaidu un izkāpju no mašīnas. Mani uzreiz apskauj.
-Čau Skaj!-Diora saka.
-Kā tu allaž pamanies šeit būt pirms manis?-Vaicāju.
-Es braucu ar vecmāmiņu!-Diora saka un ieķeroties manā elkonī turpina ceļu ar mani. Paskatoties uz aizmuguri ieraugu, ka Fabiāns atstāj skolas teritoriju. Viņa skatiens sastopas ar manējo un es viņam uzsmaidu saņemot smaidu atpakaļ.
Vakarā.
-Tristan, tev nav mani jāpavada!-Iesmejos.
-Es gribu to darīt!-Tristans saka. Es paraustu plecus. Tristans saķer mani aiz rokas,pagriež pret sevi un noskūpsta. Es viņu atgrūžu.
-Tristan, tu esi gejs!-Atgādinu.
-Piedod...ir neiespējami uzturēties tev blakus un to neizdarīt...atvaino!-Tristans atvainojas. Es viņu apskauju.
-Nekas! Labi es eju iekšā! Atā!
-Atā!-Tristans saka.
Es kā jau vienmēr eju pa sētas durvīm, lai satiktu savu mīļāko pavāri. Viņa bērnībā mani, Sebu un Samantu auklēja, tāpēc man pret viņu ir īpaša cieņa.
Atverot durvis es uzskrienu virsū Fabiānam.
-Atvaino!-Saku.
-Nekas!-Viņš man uzsmaida. Es prātīgi paspraucos viņam garām un apskauju auklīti. Iedodu viņai uz vaiga buču.
-Čau auklīt!-Saku.
-Nu bērniņ! Kā gāja skolā?-Viņa smaidot vaicā.
-Amm...kā vienmēr! Samanta šodien atkal īpaši izcēlās visu priekšā noskūpstot Sebu!-Saku uzlecot uz letes, paķerot ābolu un tajā iekožoties. Es paskatos uz durvju pusi. Fabiāns mani vēro un smaida.
-Jauki! Bet noņem savu dubsi no letes, Skaj!-Auklīte iesmejas. Es nolecu zemē un notraušu no bikšu aizmugures neesošos netīrumus.
-Labi auklīt! Es iešu mācīties!-Saku un uz atvadām uzspiežu buču auklītes vaigam.-Atā Fabiān!-Nosaucu un atstāju virtuvi graužot ābolu.