Jau kādu lauciņu esmu mājās. Atlikušo dienu pavadu savā istabā,jo labāk palieku traka viena un lai par to neviens neko nezina nekā eju dzīvot tur, kur tagad ir Semija. Man ir žēl māsas, bet es nevaru nokļūt tur kur viņa!
Kāds pieklauvē pie manas istabas durvīm.
-Skaja, meitiņ! Tev viss labi?-Izdzirdu auklītes balsi.
-Jā, auklīt!-Atbildi,kaut gan pati tā nedomāju.
-Nāc lejā paēd!-Auklīte sāka.
-Man negribas.-Atbildi un ieurbju savu degunu dziļāk segā, itkā censdamās paslēpties no visa.
Vēlāk
Jau visu dienu esmu nosēdējusi istabā neko neēdot, nedzerot un nedarot.
Tā arī sēžu, līdz istabā nesteidzās mana audžu māte.
-Kā tu jūties? Vai ir labāk?-Viņa vaicā. ES pamāju un uzsmaidu viņai. -Kad uzzinājuši, kā skolā tev bija panikas lēkme es centos darbus padarīt ātrāk, lai tiktu pie tevis.-Sieviete sāka. ES tikai palienu zem segas tādējādi norādot, kā gribu palikt viena. Audžu māte saprot un iziet noanas istabas atstājot mani vienu.
Nu davai, Skaj! Saņemies vienreiz! Kas tu par nīkuleni! Saņemies Skailara Santelmosa!!! Pacenties! Centies savākties, Skaj!
ESTÁS LEYENDO
Te♡amo
RomanceMani sauc Skailara Santelmosa. Man ir pusmāsa un divi pusbrāļi. Pusmāsu sauc Samanta Santelmosa un pusbrāļus- Sebastiāns Santelmoss un Krists Santelmoss. Es satieku tikai ar Sebu. Viņš ir Santelmosu vienīgais īstais bērns. Es un Samanta esam adoptēt...
