Es sēžu iepretim Fabiānam un skatos kā viņš ēd tostermaizi. Viņš ik pa mirklim uzmet man savu skatienu un uzsmaida, bet man sāp pat mans smaids, jo no tēva pļaukas uz mana vaiga stiepjas paprāvs zilums.
-Kāpēc tu uz mani tā skaties?-Fabiāns smaidot vaicā. Es savelku lūpas un aizsūtu viņam bučiņu. Viņš pieliecas pie manis un uzspiež uz manām lūpām mazu skūpstu.
-Vairs nekad nemēģini man tevi atņemt labi?-Viņš vaicā un paceļ pie lūpām manu roku.
-Kuru gan tas interesē? Esi reāls, Fabiān! Tu esi vienīgais kam patiesi rūpu!--Saku un padzeros tēju.
-Zini, kad es tevi pirmoreiz ieraudzīju es nedomāju, ka tevī kādreiz iemīlēšos, bet tagad Skaja! Tagad tu esi mana pasaule!-Fabiāns saka un mani noskūpsta.-Uz pasaules ir miljoniem citu meiteņu! Ir skaistākās par tevi ir neglītas, bet tu esi tā kas ir vajadzīga man!-Viņš pēc skūpsta turpina. Es gribu pasmaidīt, bet zilais vaigs ziņo par savu esamību.
-Paldies Fabiān! Paldies par to, ka mani aizstāvēji.--Saku un no skūpstu puiša vaigu. Es aizeju uz istabu un palienot zem segas aizmiegu jau pirmajās minūtēs.Mana mīlestība pret kādu ir bumbas deglis... Tiklīdz kādu no sirds iemīlu-tas nomirst. Atstāj mani un neatgriežas. Tādēļ piedod man Fabiān, bet mīlestību no manis tu nesagaidīsi...

ESTÁS LEYENDO
Te♡amo
RomanceMani sauc Skailara Santelmosa. Man ir pusmāsa un divi pusbrāļi. Pusmāsu sauc Samanta Santelmosa un pusbrāļus- Sebastiāns Santelmoss un Krists Santelmoss. Es satieku tikai ar Sebu. Viņš ir Santelmosu vienīgais īstais bērns. Es un Samanta esam adoptēt...