Es jau kādu laiciņu sēžu istabā pie saviem koferiem un truli vēros dienā sev pretī. Domas atkal klīst pie Samantas un mans dīvainās jušanās, bet kaut kas ir zudis... Kaut kā vairs nav. Nav Tristana, nav Dioras...nav draugu. Esmu tikai es un mans miesassargs Fabiāns. Bet vai viņš ir tikai mans miesassargs? Vai tomēr pēc Vakardienas un šīrīta skūpstiem mūs kas vieno? Fabiāns man vēl ir svešs, bet es ļauju viņam nozagt savas lūpas.
-Fabiān?!?-Pasaucu puiši un pēc mirkļa viņš jau ir pie manis.-Kas starp mums ir?
-Kā kas? Es domāju, ka mēs mīlam.-Fabiāns noglauda maņu vaigu, bet es joprojām meklēju atbildi.
Vai bija vērts tik tālu braukt, lai nebūtu, ko par draugu saukt?
Vēlāk.
Kādu laiciņu jau vairs nedomāju, bet lielu savas drēbes skapī. Šķiet visas domas kā diega pavedieni atkal un atkal nevajadzīgais atgriežas.
-Ko pagatavosim vakariņās?-Fabiāns vaicā mani noskūpstot.
-Pagatavo kaut ko sev. Man nav apetītes.--Saku. Fabiāns nogroza galvu un atkal atstāj mani ar manām domām...
PS. Neinteresanta daļa, bet nu lūdzu! :))
YOU ARE READING
Te♡amo
RomanceMani sauc Skailara Santelmosa. Man ir pusmāsa un divi pusbrāļi. Pusmāsu sauc Samanta Santelmosa un pusbrāļus- Sebastiāns Santelmoss un Krists Santelmoss. Es satieku tikai ar Sebu. Viņš ir Santelmosu vienīgais īstais bērns. Es un Samanta esam adoptēt...
