Te♡amo

7nodaļa-Viņa pati to izdarīja!!!

Ieeju istabā un nometu somu gultā. Tikai tad pamanu pie mana rakstāmgalda sēžam Samantu.
-Ko tu dari manā istabā, čūska?-Vaicāju.
-Nevajag nu tik skarbi māsiņ! Es gribu, lai zini, ka atriebšos tev par savām Madonnas biksēm!-Viņa saka. Atceroties, kā viņa centās noplēst krēslu no savas pēcpuses manā sejā iezogas smaids.
-Un ko tu darīsi?-Vaicāju. Samanta pasmaida un iecērt savus nagus sev sejā. Viņa tos asi parauj un tad viņas sejā parādās asiņainas švīkas.
-Samanta, ko tu dari? Tu esi jukusi?-Spiedzu. Viņa izdara vēl vienu plēsienu, tikai šoreiz uz kakla.-Samanta!!!
-Aaaaa!-Viņa iespiedzas un kā losene ieskrien sienā. Viņa nokrīt bez samaņas. Manā istabā ieskrien Sebastiāns, audžu māte un audžu tēvs.
-Ak, Dievs! Sebastiān ātros! Izsauc ātros!-Audžu māte kliedz notupstoties pie Samantas.
-Es-es-es zvēru, ka....
-Meitiņ viss labi!-Tētis saka. Viņš mani apskauj.
-Viss labi, Skaja! Mēs zinām, ka Samanta ir psihiski nestabila!-Audžu māte saka.
-Es zvēru, ka viņa to izdarīja pati!-Sāku raudāt. Tēvs mani apskauj, bet Sebastiāna skatiens liecina, par to, ka viņš man netic. Tomēr es jau neiešu lūgties viņam, lai tic man! Nē! Es nemūžam tik zemu nekristu, jo tikai es un Samanta zinam kā ir patiesībā.
Vēlāk
Tagad mēs esam slimnīcā un gaidām, kad ārsts apstiprinās viņas psihisko nestabilitāti. Mani un Sebastiānu šurp atveda Fabiāns.
Cik gan labi, ka manā un pārējās istabās audžu tētis bija uzstellējis slepenas novērošanas kameras un tajās var redzēt, ka Samanta izdarīja to pati.
-Fabiān, esi tik labs-aizved Skailaru mājās!-Māte saka.
-Nē, māt! Es gribu zināt, ko teiks ārsti!-Atrunājos.
-Es tev došu ziņu! Viss labi! Tev jābrauc mājās! Pārāk daudz šodien esi piedzīvojusi!-Tēvs saka. Es beidzot piekrītu un dodos līdzi Fabiānam.
-Vai patiesi tu uztraucies par viņu?-Fabiāns vaicā.
-Ko tu ar to gribi teikt? Lai arī kāda-viņa ir mana pusmāsa!-Saku. Iekāpju mašīnā un drīz vien aizmiegu...