Te♡amo

21.daļa-Godīgi?!?Nē!

-Kā?! Kāpēc Seb?-Vaicāju ar sašutumu balsī. Brālis ienāk dzīvoklī.
-Es negribu dzīvot bez tevis Skaj! Man pietrūkst visas mūsu kopā darītās blēņas un viss pārējais...Jo es mīlu tevi Skaj!-Viņš saka. Pēc pēdējā teikuma mana mute paliek vaļā.
-Kas tur ir?-Fabiāns ienākot priekšnamā apstulbst. Viņš sarokojas ar Sebu.
--Fabiān, Sebs grib palikt dzīvot pie mums!--Saku. Fabiāns saspringst.
-Kā pie mums?-Viņš vaicā.-Bet šeit ir tikai divas gultas.
-Nu nekas! Tu gulēsi uz dīvāna!-Sebs saka un tas liek man sadusmoties. Es paceļos uz pirkstgaliem un uzspiežu Fabiāna vaigam mazu skūpstu.
-Tu vari gulēt pie manis!--Saku un pagriežos pret Sebu.
-Skaja, ko tas nozīmē?!?-Viņš dusmīgi vaicā. Es paraustu plecus.
-Nu ja tev ir kaut kas iebilstams pret manām un Fabiāna attiecībām tu vari doties prom.--Saku. Sebastiāns iesmejas.
-Un tu saki, ka izvēlies viņu?!? Mehāniķi?!?-Viņš vaicā. Es iecērtu viņam stipru pļauku.
-Tu nerunāsi sliktu par manu puisi skaidrs?!? Atceries, ka esmu psiha un tevi piesist man nebūs par grūtu!-Uzrūcu. Jūtu, ka Fabiāns cenšas noturēt smieklus.
-Vai tu nutik?!?-Seba acīs spīd asaras. Es iesteidzos virtuvē. 
Ievelkot un izpūšot dziļu elpu mani pārņem dīvaini drebuļi.
-Mīļā nomierinies!-Fabiāns mani apskauj no mugurpuses. Nezinu kāpēc,bet pār maniem vaigiem sāk ritēt asaras un es piekļaujoties Fabiāna ķermenim sāku krist histērijā.

Pirms gulēt iešanas es iedzeru nomierinošu tēju un aizeju atvainoties brālim...