Viena starp vilkiem

#9 Bēdz

Kad to pateicu vina uz brīdi apstājās, bet pēc pāris sekundēm sāka skriet pa slapjo ielu itkā bēgtu no kāda nezvēra.

WTF? Kāpēc vina tā darīja? Es paskatījos sev aiz muguras, bet neko tādu neredzēju, tāpēc ātri savācu visas savas mantas un sāku skriet vinai pakal.

Es pats nezinu kāpēc, bet man likās, ka tā vajag. Bija tāda sajūta ka es būtu kādā tīnu filmā. Laigan es nebiju pats jaunu nekāds vecais ēzelis, bet 14 man arī vairs nebija.

——— Reičelas sk.p.———

Man likās ka beidzot esmu no vina atrāvusies, bet vēl turpināju skriet, taomēr krietni lēnāk kā iepriekš, līdz sadzirdēju puisi elsojot skrienam kādus 100m tālāk no manis, tad es savu ātrumu paātrināju līdz sprintam.

Skriedama pa pustukšajām ielām ik pa laikam kautkur nogriezdamās es pati vairs īsti nesapratu kur atrodos, bet turpināju skriet līdz man priekšā parādījās strupcelš.   Tā bija daudzīviklu māja ar kādiem 4 stāviem.

Ar savu aso dzirdi sadzirdēju puisi kurš centās mani nokert. Vinš bija krietnu gabalu tālāk, taču ar manu pašreizējo situāciju tas neko nedeva.

Man bija jātiek prom no šejienes cik ātri vien iespējams, savādāk visa šī skriešana būtu bezjēdzīga un es izskatītos pavisam stulbi un es to nevēlējos.

Domā, Reičel domā! Es sev domās sacīju. Dzirdēju kā vinš man tuvojā, bet vēl man bija laiks paslēpties, lai mani neieraudzītu un nevarētu uzdot man jautājumus uz kuriem man nāksies visticamāk kaut ko samelot.

Domā, domā, nu taču tev kautkas ir jādara!

Apsveicu Reičel! Tu esi vilkate, tev ir daudz spēju un tu nevari tikt ārā no šīs situācijas. Bravo! Man personīgi sāk palikt kauns pašai par sevi.

Ak jā! Es esmu tāda stūlbene!

Tikai tagad pieleca?

Apklusti! Man pašlaik nav laika runāt ar sevi.

Ja? Tādā gadījumā kāpēc tu to dari?

Jo tu runā ar mani.

Ak ja? Es tev varētu atgādināt ka es esmu tu un tu pati pašlaik kontrolē šo sarunu, ne es.

Labi tādā gadījumā ko man darīt?

Varbūt uzlec uz jumta un pārskeien pār mājām un tad kautkur kur nav cilvēku nolec lejā un dodies meklēt "Akoru"?

Nē es nopietni domāju.

Es arī! Mēgināts nav zaudēts vai ne? Un vispārībātā ir tavapēdējā iespēja, jo tas Neitans ir diezgan tuvu.

Tad es beidzu sarunu ar sevi. Un ja jūs domājat ka man ir personības dubultošanās, tad jūs maldāties, man vienkārši vieglāk ir izdomāt risinājumu ja sarunājos pati ar sevi. Es pat īsti nezinu kāpēc, bet tā vienkārši ir un viss.

Parcik siena bija pārāk augsta lai uzlēktu ar vienu lēcienu es no sākuma uzlecu tikai līdz pusei un piekēros pie kādas palodzes. Blāviens! Es tā karājos pāris sekundes un tad pievilkos un ar kājām nostājos uz palodzes malas. Es jau būtu vēl kādu brīdi tur pastāvējusi, bet...