Viena starp vilkiem

#10 Visam pienāk pirmā reize

Es jau būtutur kādu brīdi pastāvējusi, bet Neitans bija jau  tuvu , tāpēc no palodzes uzlecu uz jumta un uzreiz apgūlos, lai vinš mani neredzētu.

Es gan vinu redzēju un vinš izskatījās patiesi apjucis. Varu saderēt ka es arī tāda būtu bijusi vina vietā, jo nu padomājiet paši, kā cilvēks var izzust no zila gaisa?

Tad es paripoju kādu gabalinu tālāk no jumta malas, piecēlos un pārskrēju pāri kādiem 2 jumtiem un sāku smieties pilnākaklā vārtoties pa zemi. Tā vina sejas izsteiksme, tās dēl vien bija vērts mukt. 

Man likās ka tūlīt no smiekliem nomiršu kad sadzirdēju atveramies kādu mājas logu, tāpēc ātri piecēlos un aizskrēju prom, lai neviens mani nepamanītu.

Pēc kāda laicina kuru pavadīju staigājot pa jumtiem un baudot brīniško skatu, šī noteikti būs mana jaunā nakts pastaigu vieta. Tad esatcerējos par "Akoru" jo sajutu gaisā bija jūtama šokolādes smarža.

Nolecu no jumta un gāju meklēt veikalinu, par laimi nekur tālu nebija jāiet, jo tas atradās tieši aiz stūra.

Kad iegāju iekšā mani sagaidīja uztruktās Annas pēkšnais apskāviens. To tik tiešām es nebiju no vinas gaidījusi, bet es vinu apskāvu pretī, jo vina man bija kā otrā mamma. Jā es zinu ka esam tikai nesen iepazinušās, taču es zinu ka varu šai sievietei uzticēties un bez raizēm izkratīt savu sirdu un es zinu ka vina mani vienmēr uzlausīs.

A- kur tu biji? Es par tevi tā uztraucos, jo tu parasti nāc krietni agrāk par sava darba laika sākumu, bet šoreiz pat nokavēji.

E- visam jau pienāk pirmā reize! Galvenais ka ar mani viss ir labi, vai ne?

A- protams, bet lūdzu nākošreiz dod man kādu zinu, jo es jau grasíjos vai policiju saukt.

Sieviete nedaudz iesmējās un tad apskāva mani vēlreiz.

E- sarunāts mammu!

Mēs abas nedaudz iesmējāmies un tad vina mani atbrīvoja no sava ciešā, bet tomēr mīlā apskāviena. Godīgi sakot dažkārt pat grūti pateikt ka vina ir gados diezgan veca, jo vismaz ar mani uzvedas kā mana vienaudze.

A- bet tagad marš pie darba, savādāk klienti paliks bez šokolādes!

Tad es aizgāju uz virtuvi un sāku savu darbu.

Dzirdēju ka kāds atver durvis, tas nebija nekas neparasts, tāpēc nepievērsu tam lieku uzmanību. Pēc brīža biju pabeigusi delorēt škīvi ar dažādiem konfekšu veidiem skatlogam un gribēju jau iet ārā no virtuves, bet tad es dzirdēju...