You Should Be Going

Mīļumiņ...

*Greisona POV*
Roza aizvēra istabas durvis.
"Es aiziešu pie viņas!" Kima teica un jau gāja uz istabas pusi. Es sagrābu viņas roku.
"Labāk es."
"Greison! Būs labāk ja ar viņu parunās kāds tuvs cilvēks."
"Es esmu tuvs cilvēks." Pateicu un gāju pie Rozas.
"Neesi gan! Tu esi parasts draugs!" Kima mani apturēja.
"Esi pārliecināta?" Uzsmaidiju viņai un izrāvu savu roku no viņas plaukstas.
Atvēru istabas durvis un ieraudziju Rozu apgūlušos gultā. Viņa mēģināja noslēpt savu seju savās plaukstās. Viņa mēģināja noslēpt to ka raud. Es apgūlos viņai blakus. Es noņēmu viņas rokas no viņas skaistās sejas, un pavilku viņu sev tuvāk, lai varētu viņu apķert.
"Roz, neraudi. Viss nokārtosies."
"Greison, mani vecāki ir miruši. Jau abi." To pasakot viņa izplūda asarās.
"Neraudi, mīļumiņ..." pateicu un viņa nomierinājās.
"Mīļumiņ?" Viņa jautāja paceļot savas tumši pelēkās acis uz manu pusi.
"Nu ja.." es teicu un iedevu viņai buču. Viņa uzsmaidija.
"Ejam uz istabu labi? Kima tev uztaisīs tēju."
"Nu labi.." viņa nopūtās.
Roza gāja pa priekšu, kamēr es aiztaisiju istabas durvis. Paskatoties uz Kimas pusi, viņai atvērās mute. Es tik pasmaidiju.
*Rozas POV*
Vakars.
Es biju islīdusi viesistabā zem segas. Sēdēju uz dīvāna un skatijos ziņas. Izslēdzu TV. Greiss aizveda Kimu un Endrū uz mājām. Es dzirdēju ka kāds ienāk pa durvīm. Tā bija Dita.
"Hey Roza!"
"Čau...kur biji?"
"Es parasti esmu bibliotēkā."
"Skaidrs."
"Em..kā tu..jūties?"
"Labāk."
Viņa pasmaidija un aizgāja uz savu istabu. Viņa neko nezin par mūsu attiecībām ar Greisonu. Viņa domā ka es te esmu kā parasts draugs, bet viņa uzņem mani kā māsu. Man pārskrēja asara gar vaigu, kuru ātri noslauciju ar savu džempera piedurkni. Man nekad nav pietrūcis manas ģimenes kā tagad. Es lēnām, turot savu sānu, izgāju uz terases. Es apsēdos uz zemes, atstutējot savu galvu pret mājas sienu. Ārā bija vēss tadēļ saritinājos ciešāk. Es biju nogurusi, tadēļ nemanot aizmigu.
--------------
Cerams ka patīk 😉