You Should Be Going

Nopietni?!

No istabas tieši iznāca Greions.
"Roza..mums jāparunā!" Viņš teica.
"Interesanti gan, par ko?" Es atteicu.
"Es tiešām nevēlos lai tu sapinies kaut kādā ķezā, tapēc tev jāpārtrauc satikties ar Aleksu, un pārējiem." Viņš drūmi atbildēja.
"Greison, bet ES nevēlos lai tu mani ierobežo, saproti?"
"Dita lūdzu ej uz savu istabu." Viņš teica un Dita aizgāja.
"Roza, tu zini kā tu apdraudi savu drošību? Cik reizes tu esi bijusi tuvu policijas iecirknim? Cik daudz tu esi pīpējusi, un dzērusi? Cik daudz tev tetovējumu... Uz cik daudz ballītēm tu esi izlavījusies ārā? Cik"
"BEIDZ! Greison tā bija pagātne! Kā tu nesaproti ka tas neatkārtosies! Es tevi LŪDZU neierobežot mani! Man ir bijusi grūta dzīve, tu nesaproti?! Mani ierobežoja visi! Dzirdi? VISI! Kā tu domā, kā es jūtos?" Es viņu pārtraucu.
"Roza, tas var atkārtoties, saproti?"
"NĒ GREISON! NESAPROTU, UN NEGRIBU SAPRAST!" Es biju ļoti dusmīga.
"Labi, piedod! Bet.." Viņš teica bet es viņu pārtraucu.
"Nē Greison..man pietiek.."
"Roz..."
"Nē...Viss ir cauri!" Es biju dusmīga bet man sariesās asaras acīs.
Es paķēru jaku un dusmīgā, ātrā solī izgāju ārā no mājas. Biju 20 metrus no mājas kā izdzirdēju Greisonu bļaujam manu vārdu. Neskatijos uz aizmuguri. Gāju pie Kimas un Endrū. Man paveicies ka viņi pārvācās uz savu personīgo māju. Pēc pusstundas biju klāt. Es raudādama pieklauvēju pie durvīm. Atvēra Kima un es momentā metos draudzeni apskaut. Es šausmīgi raudāju jo es negribēju pamest Greisonu, bet man ļoti nepatīk ka mani ierobežo.
"K..kima! " es nevarēju parunāt.
"KUŠS! Kušss.. kas notika?"
"G..greisons...es viņu...p.p..pametu!" Es izbruku asarās. Viņa bija šokā, viņa mani apķēra ciešāk.
----------
Pēc 2 nedēļām
----------
Sēdējām ar Sintiju(Amēlijas Bff) Kimu un māšuku parkā uz soliņa. Visas smējāmies par to ka visas smējāmies 😂.
"Jūs esat the best cilvēciņi pasaulē. Man prieks ka es jūs pazīstu" teicu un apskāvu meitenes. Viņas pasmaidija. Pie mums pienāca persona bet mēs neņēmām vērā, līdz cilvēks uztaisija "paskataties uz manis" klepošanu. Tas bija Greisons.
"Vai varu parunāt ar Rozu?" Viņš skatijās uz meitenēm. Viņas piecēlās un gāja projām skatoties uz manis un rādot, ka viss būs ok. Es paskatijos uz viņām ar "Tūlīt pat nākat atpakaļ" seju. Paskatijos uz Greisonu. Viņš nostājās man priekšā ar rokām kabatās, un ar žēlīgu seju. Es piecēlos kājās un sakrustoju rokas.
"Nedēļu ar pusi bija miers. Kas vēl?" Jautāju.
"Roza, es negribu šķirties."
"Well, too bad!"
"Roza, tu man esi visa pasaule. Kas vairāk. Visa galaktika. Es nevaru dzīvot bez tevis! Lūdzu, padomāsim par šo!"
"Greison, tur nav vairs ko domāt!"
"Roza, lūdzu!"
"GREISON! Viss. Ir. Cauri."
"Lūdzu!" Viņš gribēja saķert manas plaukstas bet es atrāvos.
".....Tev vajadzētu iet!" Teicu.
Viņš paskatijās uz manis ar salauztas sirds acīm, pagriezās, un noliecis galvu aizgāja.

Es padomāju.
Es pieņēmu kļūdu.
Es tagad ciešu dēļ šī.
Es aizmirsīšu visu.
Es dzīvošu tālāk.
💋💋💋