You Should Be Going

...

No rīta taisiju pankūkas. Apsēdāmies pie letes. Dita un Greisons klusēja. Pēc 10 min Dita ierunājās.
"Piedod lūdzu..." viņa teica.
"Nerunā, ēd!" Greisons dusmīgs pateica, ātri apēda brokastis un gāja uz guļamistabu.
Vakarā iegāju dušā. Uzvilku t-kreklu, legingus, ādas jaku, kedas, uzliku make-up. Dita un Greisons bija viesistabā, jo guļamistabu durvis aizslēdzu. Izgāju no tualetes. Dita sēdēja ar Greisu uz dīvāna.
"Varu slēgt vaļā guļamistabas, vai Greisons vēl dusmojas?" Pajautāju.
"Nu klusu! Iet filma!" Dita norūca.
"Kušš!" Greisons uzšņāca.
Atslēdzu vaļā istabas. Paņēmu somu un telefonu ar atslēgām.
"Byeee!" Nobļāvos.
"Kur tu?" Greisons nostājās man priekšā.
"Iešu parunāt ar Aleksu."
"Ak jā, Roza, es negribu lai tu pinies ar Aleksu vai ar kādu no viņa draugiem. Viņam ir tomēr atkarība no tusiņiem un sliktiem pieradumiem..."
"Ko tu tikko teici?"
"Es teicu, ka..."
"ES DZIRDĒJU! Greison, Alekss ir mans labākais draugs!"
"Es zinu, un tas ir jāmaina..."
"Greison...Par ko tu runā?" Es smējos.
"Roza, Alekss ir ļoti bīstams. Tu esi atmetusi smēķēšanu, un nevēlos lai tu Aleksa dēļ atsāc to darīt. Alekss dzer un ir nepareizs piemērs tev!" Viņš skaidroja.
"Greison! Beidz jokot!" Es paliku nopietna.
"Es nejokoju. Es neļaušu tev nekur iet!" Viņš sagrāba mani aiz rokas locītavas.
"Greison, es palikšu dusmīga!" Es paskatijos uz viņa seju.
"Piedod Roza, bet tu nekur neiesi!"
"GREISON! TŪLĪT PAT PALAID MANI VAĻĀ!" Es bļāvu.
"Roza, centies mani saprast..."
Es neļāvu viņam pabeigt teikumu, kā es izrāvos no viņa plaukstas un skrēju pie Aleksa. Man vajadzēja parunāt ar viņu. Obligāti. Es gāju ātrā solī. Ārā vēl nebija tumšs, tādēļ nebija auksts laiks. Es zināju ka Alekss būs mājās viens pats, jo rīt atbrauc viņa vecāki. To viņš man teica pirms nedēļas. Nedaudz sasāpējās sāns tapēc palēnināju tempu. Nokļuvu pie viņa mājas. Es pieklauvēju pie viņa durvīm. Kad Alekss atvēra durvis es noliecu galvu un sāku spēlēties ar pirkstiem. Es nezināju ko teikt.
"M..mums vajag parunāt." Es klusi noteicu. Viņš brītiņu klusēja.
"Nu nesalsti taču, nāc iekšā." Viņš teica un es iegāju viņa viesistabā.
"Piedod lūdzu par to kas notik" es nepabeidzu runāt kā viņš man kaut ko teica.
"Tu joko Roza, vai ne? Man būtu jāatvainojas tev! Es biju reāls muļķis pametot tevi uz terases. Piedod..."
"Aizmirstam par to..." es noteicu.
"Kā tev ar Greisonu?" Viņš jautāja.
"Mēs... nedaudz sakasijāmies. Tikko... jo es nācu pie tevis..."
"Kā to saprast?"
"Viņš neļāva man ar tevi tikties."
Es pateicu. Mēs sākām runāt un beigu beigās aizrunājāmies. Mājās nonācu ap pusē četriem no rīta. Es ienācu mājā, un klusītēm novilku āra drēbes. Es apgūlos uz dīvāna un aizmigu.
No rīta es pamodos no Ditas soļiem. Es pacēlu galvu un viņa mani ieraudzija. Es momentā pieliku pirkstu pie lūpām lai viņa klusē.
"Roza, viņš vakar līdz pusnaktij runāja par to kas notika..." viņa čukstēja.
"Nekas. Es nepieļaušu ka mani ierobežo." Es teicu.
-----------------------------
Čau mani dārgie lasītāji! Diemžēl stāstiņš iet uz beigām, bet nesatraucaties. Šim stāstam noteikti būs turpinājums. Šajā stāstā noteikti būs vēl kādas 3 vai 4 nodaļas. Cerams ka patīk šī te daļiņa! 😘