You Should Be Going

Nakts SMS...

*Rozas POV*
Vakarā uztaisijām salātus ar kartupeļiem un karbonādi. Iedzērām vīnogu sulu un devāmies gulēt. Amēlija palika pa nakti viesu istabā, kur agrāk dzīvojos es. Samīļoju māsu un kopā ar Greisonu devos gulēt.

~03:43 naktī~
*Trr trr*
Atnāca ziņa. Es ieslēdzu blakus esošo nakts lampu. Noņēmu aizmigušā Greisona roku no mana ķermeņa un pieliecos lai paņemtu telefonu. Atvēru sms. Nepazīstams numurs.
"Nebaidies,
Es atgriezīšos!
Es tevi vēroju!
Es tev atriebšos,
par visu!"

Es piecēlos sēdus sabrūkot asarās. Tas nevarēja būt neviens cits, kā tikai Juris, mans patēvs. Bijušais patēvs. Kretīns! Es sēdēju saspiedusi telefonu savās plaukstās, un klusām rāvu elpu savās plaušās, lai nenosmaktu. Greisons pakustējās. Viņš atvēra acis un ieraugot ka es neguļu, arī apsēdās man blakus.
"Roza? Kas noticis?" Viņš jautāja pārliekot savu roku man pār galvu, un uzliekot to uz mana pleca. Es pasniedzu viņam telefonu. Viņš izlasija sms. Viņš paskatijās uz manis, un pagrāba manu roku izvelkot mani ārā no gultas. Viņš ieslēdza visur gaismas. Greisons apsēdināja mani viesistabā uz sofas.
"Nomierinies.."
Viņš pateica to man un aizgāja piecelt Amēliju. Viņš vilka viņu aiz rokas ārā no istabas.
"Greiisoooon! Ļauj gulēt!"
"Labāk pamosties!"
"Nu bet kas ir noticis?" Viņa izrāvās no Greisona rokas un apsēdās man blakus. Viņa izlasija sms un šokā paskatijās uz manis. Es pateicu ka tas noteikti ir patēvs. Amēlija aizgāja uztaisīt sīrupu. Es aizgāju un izraku visu manu koferi (ar drēbēm). Es atradu ko meklēju. Cigarešu paciņa stāvēja manā plaukstā. Es iegāju viesistabā. Ar ātru soli, un drebošām rokām, gāju uz terasi. Mani apstādināja Greisons.
"Atlaid mani!"
"Roza! Tu nepīpēsi!"
"Kapēc tu viņai neatļauj pīpēt?" Amēlija nesaprasdama jautāja.
Es noliecu galvu. Atslābināju rokas.
"Tapēc ka viņa atmeta." Greisons pateica un mierīgi izņēma cigarešu paciņu ārā no manas plaukstas. Viņš to izmeta miskastē.
Es iegāju tualetē. Sağērbos: tumši zils T-krekls, šorti, melnas kedas un melna ādas jaciņa. Izlaidu matus un paņēmu telefonu ar somiņu. Izgāju no tualetes un devos uz durvju pusi. Greisons nostājās tām pretī.
"Uz kurieni?"
"Pastaigāties līdz Kimai. Man viņa jāsatiek."
"Ir pusē pieci."
Es iedevu viņam buču, pagrūdu viņu malā no durvīm un noteicu,
"Viss būs okey!"

Bet es nezināju, ka viss būs šausmīgāk par visšausmīgākajiem murgiem, un fantāzijām...
------------------------
Ļoti ĻOTI liels lūgums atbildēt uz iepriekšējās daļiņas jautājumiem. Cerams ka patika šī nodaļiņa!☺☺☺