You Should Be Going

...

Es staigāju pa LA tumšajām ielām. Paskatijos aiz muguras. Tur valdija klusums, un mājīguma sajūta. Bija diezgan vēss, kas vasaras vidū bija diezgan neparasti. Apsēdos uz soliņa un pazvaniju Kimai. Klusums. Neviens necēla. Es skatijos savus kontaktus. Ieraudziju Aleksa numuru un nolēqmu pazvanīt. Par laimi, Alekss pacēla.
"Hey Roz! Sen ne redzēta ne dzirdēta!"
"Alekss? Kur tu esi?"
"Pie mājas. Iznācu uzpīpēt."
"Kas tā par mūziku fonā? Ballīte?"
"Jā! Sorry ka neielūdzu! Pilnīgi aizmirsu. Tiešām"
"Nekas! Mums vajag satikties."
"Labi. Nāc šurp!"
Viņš nolika klausuli. Pēc 25 minūtēm atrados pie Aleksa mājas. Iegāju iekšā. Māja bija pārpildīta ar cilvēku ķermeņiem un balsīm. Visi dejoja remix ritmā un lēkāja kā negudri. Pamaniju Kimu guļot uz krēsla. Piegāju klāt un pabakstiju viņu.
"Kim, celies!"
"Well well... look who it is.. my best friend!"
Viņa noķērca angliski. Viņa bija piedzērusies tapēc pacēlu galvu un sāku meklēt Aleksu. Es nevarēju viņu atrast tapēc devos ārā, un kā par brīnumu, ieskrēju ar savu plecu Aleksā.
"Lūk kur tu esi! Es tevi meklēju!" Alekss teica virzīdams mani ārā no mājas.
"Nevar būt!" Es sarkastiski teicu.
Alekss izgrūdis mani ārā no pūļa uzsmaidija. Izgājām ārā uz terases kur neviena nebija. Viņš izvilka no kabatas cigarešu paciņu un piedāvāja man vienu.
"Nē, paldies!"
"Wow WOW! Roz? Tā esi tu?" Viņš sāka smieties.
"Es atmetu."
"WHAAAAT?!" Viņš bija šokēts un smaidot man uzsita pa plecu.
"Jā. Ir problēma. Tu zini ka manu mammu nodūra, patēvs aizbēga. Nu lūk, pirms stundas ar pusi, patēvs atsūtija man draudu vēstuli."
"Roz, tu nopietni?"
"Alekss, man ir bail! Ja nu viņš mani atrod?"
"Tev ir jāpazūd no tās mājas. Es tavā vietā vispār to māju būtu nosvētijis un laistos lapās!" Viņš teica un ievilka dūmu.
"Nu..vispār, es tur vairs nedzīvoju." Klusām noteicu.
"Kā nedzīvo? Kur tad tu esi apmetusies? Pie Kimas un Endrū?"
"Emm...pie..Greisona."
"WHAAAAAT?! Kapēc pie Greisona? Tu taču varēji pateikt! Nāc taču dzīvojies pie manis. Tā pat kā tu man palīdzēji kad vecāki izdzina mani ārā no mājas."
"Nav vajadzības. Mēs ar Greisonu esam kopā." Es ātri izšpļāvu un gribēju mainīt tēmu bet Alekss mani pārtrauca.
"Kopā? Ar Greisonu?!" Viņš izskatijās šokēts.
"Jā.."
"Skaidrs. Man likās ka man ir iespēja, bet ja jau tu esi kopā ar 'Greisonu', tad vēlu veiksmi. Tiešām ko TĀDU es negaidiju." Viņš nometa cigareti un pagrūdis mani malā no durvīm, gāja uz istabas pusi.
"Tu nevari mani te atstāt!!!" Bļāvu izplūdot asarās.
"Nē Roza, tu esi vienīgā kuru var." Viņš pateica un izzuda pūlī. Es skrēju prom. Prom kur kājas nes. Viss griezās, reiba. Man acis bija pilnas ar asarām, un seja slapja kā ūdens muca. Es nokļuvu parkā un apstājos pie koka lai ievilktu elpu. Pacēlusi galvu augšup ieraudziju cilvēku melnā tērpā. Es atkāpos 3 soļus atpakaļ, bet tad, dabuju pa galvu ar kādu metāla priekšmetu.
*VISS TUMŠS*