Me-rg-li-s

722 70 2
                                    

No rīta pamodos no saules stariem,kas iespīdēja manā izstabā.Es piecēlos no gūltas,izbrzēju acsis un nolēmu iet pastaigāties,no skapja paņēmu vienkāršas treniņ bikses un džemperi.:-

Izķemēju matus un devos lejā pa trepēm

Hoppla! Dieses Bild entspricht nicht unseren inhaltlichen Richtlinien. Um mit dem Veröffentlichen fortfahren zu können, entferne es bitte oder lade ein anderes Bild hoch.

Izķemēju matus un devos lejā pa trepēm.Nonākusi lejā konstatēju ,ka mājās neviena nav,uz galda bīja balta lapa, nolēmu izlasīt
    Keituc, mes esam darbā,vakarā būsim mājās,māja ir tavā rīcībā,ceru,ka nauda ko vakar iedevu pietiks un veikala nopērc kautko prekš rīdienas,kautko skaistu un vieglu.
           Ar mīlestību,ja tā var teikt VECĀKI (BUČAS)
izlasot vestuli manā sejā parādījās smaids,jo viņi ir tik mīļi un izrada tādu mīlestību.
Es noliku vēstuli un devos ārā,es gāju pa pilsetu kurā notika kautkādi pilsetas svetki laikam,tur pārdeva saldejuma koktēļus,un protams,ka jau es nopirku, es gāju tālāk pa ielu,aizskatoties un atrakcījām un uzdūros kādam,paskatījos uz aukšu un tas bīja puisis baltā kreklā, kurš tagad ir maigi rozīgi sarkans,jo netīšām viņu aplēju...upss-pie sevis nodomaju.
Bļin,tu vispār skaties,kur ej? Puisis paceļot rokas jautāja.
Tas bīja netīšām.Es meiğināju ataisnoties.
Aha netišām, bet ko tur brīnīties tev acu laikam nav.Puisis pabeidzis sakamo devās prom,bet es klusi noteicu MĒRGLIS!Laigan nebrīnītos,ja viņš to dzirdēja.
Lieliski Keita pirmā diena jaunajā dzīvē,bet tu jau esi paspējusi sastrīdērisdēties,un kāda iespēja,ka vispār ar kādu sadraudzēšos?Es pie sevis dusmīgi noteicu un iegāju apğērbu veikalā.

PerfectWo Geschichten leben. Entdecke jetzt