Perfect

Kas?

Es atvēru mājas durvis,un tur pie skapja stāvēja mamma.
Sveika dārgā!Māte sacīja un mani apskāva.
Sveika.Es atbildot apskāvienam sacīju.
Es grasījos iet uz izstabu,bet māte iesāka Nu,kā jums gāja?Viņa pasmaidot ar viltīgu skatienu jautāja.
Neka,nu šodien braucu uz Alfu lai satiktos ar viņu.Es klusi nomurmināju.
Oww.Māte izvelkot no skapja jaku sacīja.
Tur nekā nav...tu kautkur iesi?Es jautāju,kamēr viņa vilka savu balto jaku.
Ja,es eju uz darbu,būšu vēlu,izpriecājies,nauda ir virtuvē.Viņa ātri nosacīja un mani apskāva.
Ookyy.Es nopūšoties sacīju.
Māte izgāja ārā un es uzskrēju uz izstabu,pirmais,ko darīju pārbaudīju telefonu,un protams tur bīja ziņa no Lūkasa es ātri izlasīju.."Hay.I'm miss you!"
Jūs domājat,ka es bīju laimīga un ātri atbildēju?Nē jūs kļūdaties es vispirms iegāju dušā,pirms tam novelkot Lūkasa džemperi.
Kad iznācu no dušas es pārğērbos,un tikai tad lēni piesoļoju pie telefona,es viņam uzrakstīju "Jauki,tad es pec 5min braucu uz Alfu!"Es nometu telefonu uz gūltas un piegāju pie skapja,izņēmu šoreiz biezu džemperi un šortus,paņēmu somu, uzvilku kurpes un paķerot abolu devos uz tuvāko pieturu.
Gribat,lai pastāstu,kā nokļuvu līdz tai sasodītajai Alfai?
Tātad 1)Es 10minūtes gaidīju sasodīto autobusu.
2)Es 57min braucu līdz vienai vietai, pectam izsēdos no autobusa, un gaidīju nākamo,otrais autobus atbrauca pēc piecām minūtēm.
3)Ar otro autobusu es braucu 40min līdz nonācu līdz tai Alfai

Es izskāpu no autobusa un devos uz Alfu,precīzāk uz Alfas ieeju, jo tur es un Lūkas sarunājām tikties,es piegāju pie ieejas un tur neviena nebīja,es gaidīju apmēram desmit minūtes, līdz man apnika un es iegāju iekšā Alfā,es uzgāju uz otro stāvu,un apsēdos uz tuvākā kupkrēsla,es paņēmu telefonu un uzrakstīju ziņu "Ja tu nebūsi pēc piecām minūtēm es došos prom!!!!"
Pagāja piecas minūtes un es no garlaicības gandrīz nomiru,takā bīja pagājušas piecas minūtes es dusmīga devos uz pieturu,es iekāpu autobusā,kurš aizved mani mājās,aiz dusmām Lūkasam uzrakstīju "Tu esi idiots,vairs nekad man neraksti,nekad ar mani nerunā,es kā muļķe braucu pus otru stundu pie tevis,bet tu mani piekrāpi,Atta vairs neraksti man NEKAD!!!"Es dusmīgi aizsūtīju viņam ziņu.
Pēc pus otras nogurdinošas stundas es nonācu mājās,ieejot mājā es cerēju sastapt mati un visu viņai izstāstīt,bet viņas tur nebīja,mājā nebīja neviena cilvēla tas mani tracināja,es uzskrēju uz izstabu un jā varbūt bīju skarba,jā varbūt man tagad jāraud,bet pats viņš ir vainīgs,es tikai dusmošos un vairs nerunāšu ar viņu.Es novilku visas drēbes un uzvilku pidžamu, kura sastāvēja no šortien un balta krekliņa,kuram pa virsu bīja jaka.
Es ievēlos gūltā ar seju pret spilvenu,tā es aizmigu vizsmaz kādas 2h es gulēju,līdz pamodos un nolēmu doties sasveicināties ar māti,bet noejot lejā sapratu,ka viņa no projām nav atgriezusies,es uzsēdos uz virtuves krēsla un nopūtos,tā pavadīju kādu pus stundu līdz dzirdēju,kā atvērās durvis, es skriešus pieskrēju pie durvīm,un tās atvēra mate,ar tevū,tetis bīja satraukts,bet māte noraudājusies,viņas melnā tuša bīja izplūdusi pār vaigiem,viņas asaras tecēja un izskatījās,ka viņa nevaz nevarēja apstāties raudāt.Es jau zināju,ka ir noticis kas slikts,es norīju siekalas un jautāju Kas,kas,kas ir noticis??Es jau uztraucities paaukstinātā balsī sacīju.
Māte man pienāca klāt un apskāva,un tad sacīja.
Me..me.mmeit....