Perfect

Galu gala

Galu galā vińš mani aiznesa..hm kautkur es nezinu kur bet kautkur pie pamestas mājās,viņš mani nolika un teica Nnju ko esam klat princesit!Viņš atglaužot manus nekartīgos matus sacīja,..es saķēru viņa roku,noņēmu to no maniem matiem un teicu Nepieskaries man!Un vispār kādēļ tu mani te atvedi?Es dusmīgi aplūkojot māju viņam jautāju.
Labi,labi nepieskaršos,un es tevi te atvedu lai neviens mums netraucetu!Viņš smaidot atbildēja uz manu jautājumu.
Lai mums netraucetu?haha,ko tad mes tadu darīsim,lai kāds mūs traucetu?Es smejoties jautāju.
Parunasim,nevajag jau uzreiz pārprast Viņš nopietni atbildeja.
Un ja es negribu ar tevi runāt, un es gribu mājās.Es paskatījos uz viņu.
Neko darīt,būs vien tev ar mani jārunā,savādāk mājās netiksi un paliksi ar mani!Viņš pasmaidot sacija.
Mhm.Es nomurminaju.
Nu tad ejam iekšā?Viņš norādot uz pamesto māju jautāja.
Es nekur neiešu!Es sakrustojot rokas dusmīgi sacīju,es bīju tik nikna,jo es bīju pidžamā,no paša rīta,laigan man tagad būtu jāatrodas jaunajā skolā,jaunajā klasē,ar jaunajiem klases biedriem, bet tā vietā es stāvu te ar neciesamako puisi,ja tā viņu var nosaukt.
Nu tev grūti ir parunāt ar manīm,kā ar normālu cilvēku?Viņš paceļot uzaci jautāja.
Nē man nav grūti runāt ar normālu cilvēku,bet tu neesi normāls!Es skaļākā balsī sacīju.
Kapēc tu tā domā!?Viņš paskatoties uz manis ar stulbu skatienu jautāja.
Kapēc es tā domāju?Tāpēc, ka neviens normals cilveks mani nestieptu pidžamā uz pamestu māju,kura atrodas kautkur!!!Es nikni sacīju.
Ahh,bet tas ir tikai tādēļ,ka tu normāli neietu ar mani ārā,un man ir jautājums,kādēļ es tev tik ļoti nepatīku?Viņš smīnot,noglaužot savus blondos matus jautāja.
Kādēļ?Tādēļ,ka tu mani iemeti ūdenī,meloji vecākiem,un vispār mūsu pirmajā satikšanās reizē tu starpcitu mani nosauci par bezacainu.Es novēršoties no viņa sacīju,un saķērusi ar plaukstām plecus,jo man bīja auksti sacīju.
Nu labi piedot par to ka tā nosaucu, bet es bīju dusmīgs, jo tomēr tas bīja balts krekls...pēc ilgas klusēšanas viņš iesāka TEV ir auksti?
Nē!
Tad kapēc tu trīci?
Nav tava daļa.
Nu labi,tad vari manis pēc kautvai nosalt.Viņš to pateicis sakrustoja rokas.
Viens.....divi....triss
Labi,jā man ir auksti,un tas viss tikai tevis dēļ.Es trïcoši sacīju.
Zināju,ka nenocietisies.Viņš sacīja un vilka nost savu dzemperi.Ņem!Viņš sniedzot man savu melno džemperi sacīja.
Paldies,un tas tikai tapēc,ka man ir ļoti auksti, ja man nebūtu tik auksti,es no tevis viņu pat neņemtu.Es paņemot no viņa rokām,viņa džemperi sacīju,un ātri to uzvilku.
Labi,labi.Viņš smīnot sacīja.Un turpinaja Varbūt tomēr ejam iekšā tajā mājā.Viņš jautāja.
Labi,tikai tāpēc ka man ir auksti,pat ļoti.Es sacīju un mēs iegājām mājā.
Tur pavērsās prekš pamestas majas normāls skats,viena liela gūlta, daudzi melni krēsli,saplēsti aizskari ar tādām kā mežğīnēm,grāmatu plaukts ar trim noputējušām grāmatām un klavieres.
Lūkas,kā tu par šo vietu uzināji?Es jautāju un pagriezos pret Lūkasu,bet,...tur viņa...nebīja.
LŪKAS???Es uzstraukusies saucu un apstaigāju māju,bet tur neviena nebīja,tad ........