Perfect

Kur?

Es pamodos no maza vēsumiņa,kas bīja manā mugurpusē,es atvēru lēni acis,un kā jūs domājat kas man bīja blakus?Nē neuzstraucaties tas nebīja Lūkas,tur bija tikai liels spilvens,Bet jā kur ir Lūkas?Es apsēdos uz gūltas un grasījos kāpt ārā no milzīgās gūltas,bet uzskāpu kautkam cieti mīkstam,es paskatījos uz leju un tur itkā saldi vienā maiciņā gulēja Lūkas,viņš gulēja uz zemes tas mani ļoti pārsteisza.
Varēji jau nekāpt virsū!Lūkas beržot savas miegainās acis sacīja.
Nu,bet es varbūt nevarēju zināt,ka tu guli tieši pie gūltas!Es viņam sacīju un pavilku uz aukšu bikses,kuras man šļuka nost.
Ko tad tu gribēji?Lai guļu tev blakus?Viņš ziņkārīgi pasmaidot jautāja.
Nē!Es ātrā,paaukstinātā balsī sacīju.
Nu tad jau viss normāli.Viņš smīnot sacīja un piecēlās no zemes.
Es tagad drīkstu iet mājās?Es jautāju puisim,kurš tiko bīja apsēdies uz gūltas,kurā sēdēju es.
Esmu tik slikts,ka jau no paša rīta vēlies doties mājâs.Viņš itkā aizvainoti jautāja un atglauda savus matus.
Mani pārsteidza tas,ka viņš tik bieži atglauž matus,bet neko darīt,izdzīvošu.
Nūů tā jau nav,ka gribu ātrāk mājās,bet man vajag uz majam, parğērpties,paņemšu somu,sataisīšu matus un tādā garā....Es lēni nopūšoties teicu.
Tātad, ja tev nebūtu jadara tas viss tad tu paliktu?Puisis ar vilinošu skatienu vaicāja.
Tā nu gluži es neteicu!Es ieskatoties viņa zilajās acīs sacįju.
Bet gribēji?Viņš atkāl,kā vienmēr atglaudžot matus jautāja.
Nu...