Perfect

Mātes dēļ??

Nu nee! Es viņam teicu un piecēlos no gūltas.
Mhh,labi,es tevi laidīšu mājās,tikai ar vienu noteikumu.
Kadu?Es nesaprašanā jautāju.
Tev vakarā ar mani būs jāsatiekas pie Alfas!Viņš pasmaidot ar tādu kā "obligāti"smaidu teica.
Tu zināji,ka tas ir tālu no manām mājām?
Jā,no manām arī.
Nu tad nevareji izdomat tuvaku vietu?
Nē!Viņš stingri sacīja un gaidīja manu atbildi.
Takā man no mājām jabrauc kādas divas stundas līdz tai sasodītajai Alfai man bīja kārtīgi jaapdomājas pirms kautko saku.
Un ja es nepiekritīšu?Es viņam ar "fake"smaidu jautāju.
Tad paliksim te!!Viņš uzstaisot šķību smaidu sacīja.
Takā es te vairs negribēju palikt es tecu...Labi,tikai tagat es eju mās!Es stingri noteicu.
Es tevi pavadīšu,ateikumus nepienemu!!Vińš noteica un piecēlās.
Oookeeyy Es smagi noteicu.
Viņš atvēra man durvis un palaida pa priekšu,mēs izgājām ārā,es cerēju,ka pavadīsim klusumā un mierā.Bet viņš sāka runāt-Zināji,ka skaisti izskaties naktskreklā un manā džemperī?Viņš smīnot sacīja.
Es ļoti labi sapratu,ka viņš mani kaitina,un šobrīt man nebīja laika spēlēties.
Nu un,kādēļ tu man to saki?Es vēsi jautāju.
Lai tu to zinātu princesīt!Viņš ejot ātrā solī sacīja
Es apstājos,līdz ar to arī viņš apstājās,paskatījās uz mani ar tādu,kā "kas?"skatienu.
Es sakrustoju rokas un sacīju,nē drīzāk prasīju Kas tu man esi lai sauktu mani par princesīt?
Es esmu tavs puisis.Viņš droši atbildēja un iekodās sev lūpā.
Mans puisis?Kautko gudrāku nevarēji izdomāt??Es mazbišķi pasmīnēju.
Es tikai pajokoju.......laigan tas būtu labi,mate mani nespiestu ar tevi satikties.
Tad kad noklausijos vārdus "Māte nespiestu man ar tevi satikties."Es bišķ sadusmojos un nikni sacīju.Tu ar mani satiecies tikai tādēļ,ka tev mamma spiež?
VIŅŠ apstājās,es paskatījos apkārt un sapratu ka esmu pie mājas lieveņa,pie savas mājās,tas nozīmē,ka jāiet iekšā.Tu atbildēsi?Es viņam jautāju.
Vēlāk,taisies piecos esi pie Alfas,tad atbildēšu uz jautājumu.Viņš sacīja,pirms paspēju viņam iebilst viņš jau bīja aizskrējis.