Perfect

Bildes

Tad mani kāds apķēra no aizmugures,un es iekliedzos un ar elkoni iesitu viņam laikam pa vēdaru,jutu,ka viņš nokrīt,es pagriezos pret viņu un tur saķēris vēderu guleja Lūkas un teica Nevajadzēja,jau sist.
Es sāku ritīgi smieties Nevajadzēja jau mani biedēt.Es pasmaidot ar "fake"smaidu sacīju.
Lūkas piecēlās,un devās pie klavierēm.
Viņš atvēra klavieres un sāka spēlēt melodīju,kuru man likās neesmu dzirdējusi,bet pēc tam viņš sāka dziedāt
-I’m coming home
I’m coming home
Tell the World I’m coming home
Let the rain wash away all the pain of yesterday
I know my kingdom awaits and they’ve forgiven my mistakes
I’m coming home, I’m coming home
Tell the World that I’m coming .

Es iegūlos gūltā un uzliekot zodu uz plaukstas klausījos kā viņš spēlē.
Jāatdzīst,spēlēt viņš māk un dziedāt arī.
Viņš beidza spēlēt un pagriezās pret mani.
Jāadzīst dziedi tu labi!Es pasmaidot viņam sacīju.
Hhh,paldiess.Viņa vaigi bīja bišķīt iesārtuši.
Tu sarksti.Es viņam sacīju aizliekot matu šķipsnu aiz aus.
Viņš pieskārās vaigiem un atglauda matus neko nesacīdams viņš pagriezās pret klavierēm un turpināja spēlēt.Es bīju aizdomājusies par viņu,par dzīvi, par izstajiem vecākiem un audžu vecākiem un sevi,vienīgais ko no dziesmas dziredēju bīja I'm coming home.Tas man ļoti atgādināja par vecākiem un man nobira asara,es ar Lukasa džemperi to centos noslaucīt,bet asaras sāka tecēt pašas no sevis,to nevarēja apstādināt,un tad pret mani pagriezās Lūkas,viņš paskatījās ar skatienu "kas notika"
Un tad viņš iekautājās Kas notika?VIŅŠ bēdīgi jautāja.
Nekas.Es noslaukot asaras,kuras plūda pār maniem bālajiem vaigiem sacīju.
Es tak redzu,ka kautkas noticis,pastāsti,tev paliks vieglāk!Viņš sacīja un piecēlās.Es sapratu,ka viņš gatavojas nākt pie manis un teicu Sī dziesma,...tā man atgādina par vecākiem,...Par īzstajiem vecākiem.Es sacīju un cieši apskāvu Lūkasu, kurš tiko bīja apsēdies man blakus.
Nekas, viss būs labi,Marta un Andris ir labi cilvēki.Viņš noglaužot manus matus sacīja,es tajā brīdī sapratu,ka esmu viņu cieši apķērusi un ātri atlaidu viņu vaļā,apsēdos viņam blakus un noslaucīju asaru.Tas neko nenozimeja,man tikai vajadzēja kādu apskaut!Es nošņurkstot sacīju.
Labi,labi es jau neko nesaku,tikai tagat mēs esam mainītās lomās,tagad tu esi nosarkusi.Viņš sacīja un apgūlās uz muguras gūltā.
Es pasmaidīju un piecēlos jautādama Kā tu šo vietu atradi?
Vienreiz kad bīju bēdīgs, pastaigājos un atradu šo vietu,te ir klavieres un parasti es te nāku spēlēt klavieres un dziedāt, te neviens mani nevar izstraucēt.Viņš sacīja un izberzēja acis.
Skaidris.Es sacīju un piegāju pie grāmatu plaukta, kur atradās trīs palielas,noputējušas grāmatas, es paņēmu pēc izskata vecāko grāmatu rokās,nopūtu no tās putekļus un atvēru to,mani izstraucēja Lūkas Ko tu tur atradi?Viņš jautāja un nāca pie manis.
Es netīšām nometu grāmatu,un no tās izkrita kādas 20bildes,mēs viņas savācām un tur bīja atēlots.........