Mh

630 66 5
                                    

Keiiitaa,nāc lejā!Māte jau no paša rīt pirms es piecēlos mani sauca...ahhhh.
Nāku...varbūt!Es uzvelkot uz aukšu segu kliedzu lai māte dzirdetu.
Ja tūlīt nenonâksi,tad neiesi uz skolu!!!Viņa man kliedza atbildi.
Ahh..Nāku.Es izvelkoties no gūltas,uzvilku caurspīdīgu halātu un lēni,jo lēni vilkos lejā.
Ko?vēl veselas 46min līdz autiņam, kapēc cēli?Es neatverot acis ieejot virtūvē jautāju neapmierināta.
Keita? Kā tu uzvedies,atver acis.Māte man sacīja.
Ahh
Labi,labi kas noticis?Es knapi ataisot acis jautāju,un kad atvēru acis sapratu,kādēľ tāds tracis, pie galda sēdēja Lūkas,kurš smaidīgs ar mugursomu lūrēja uz manis.
Aaaw,ko viņš te dara? Es ar roku noradot uz viņu,jautāju.
Viņš tevi vedīs uz skolu!Māte pasmaidot uz viņa pusi sacīja.
Pa,pa....ko...aa viņš, tagad sapratu un sacīju Ne, nē,un velreiz ne,es brauksu ar autobusu,un punkts,ar viņu Es netaisos pat no mājas iet ārā.Es paķerot ābolu no galda gatavojos doties uz izstabu.
Keita Jakabsone stāvi,un nemaz nedoma nekur iet!Lūkas man no mugurpuses uzsauca,pirms grasījos iet ārā no virtuves.
Es nopūtos un pagriezos iekodusies ābolā un atglaužot matus jautāju Nu,ko tev vēl vajaga,ar tevi jau teicu,ar tevi nekur nebrauksu,pat no mājas soli ar tevi neizperšu,un atkārtoju...pegāju viņam tuvāk lai viņš labāk dzird un turpināju.Es nekur,neiešu ar tevi!!!!Es grasījos griezsties un doties prom,bet viņš mani saķēra aiz rokas,un teica Un tagad uzklausi mani,ja tu nebrauksi ar mani uz skolu tad....
Tad?es jautāju.
Tad es tevi ar varu aizvedīšu,un tu no manis neatiesi ne soli,tu sēdēsi ar mani,dosies uz toaleti ar mani,edīsi ar mani,visuu,pilnīgi visu darīsi ar mani,saprati? Viņš ar savu hhh stulbo, idiotisko smaidu jautāja.
Woj kā nobījos,dari ko gribi man v-i-e-n-a-l-g-a.Es pabeidzu sakāmo un atāķējoties no viņa rokas,pagriezos un gāju prom uz izstabu,pēdējais ko dzirdēju bīja piedodiet Marta Jakapsone es aiznemos jusu meitu uz so dienu un nakti.Lukas sacīja manai matei,es grasījos jautāt,ko viņš ar to domāja, bet tad viņš saķēra mani aiz kājām un pārmeta pāri plecam, un sāka nest ārā no mājas.
Nolaid,es nebrauksu bidžama uz skolu!!!!!Es viņam izbļāvu.
Nomierinies tu nebrauksi uz skolu,tadu kaunu tev netaisišu.Viņš smejoties sacīja.
Kur tad tu mani vedīsi?Es nikni sacīju.
Tad redzēsi!!!Vińš smīnot teica.

PerfectWhere stories live. Discover now