Perfect

Ienīdi-iemīlēji-aprecēji

Tur bīja atelots vecs pāris,viņu kāzas, bērni un bēres,tas šķita dīvaini,ka tur ir atēloti svarīgākie dzīves momenti.
Lūkas,ko tas varetu nozimēt?Es paskatījos uz Lūku,kurš atradās man blakām.
Nezinu, neņem vērā.Lūkas izņemot no manām rokām grāmatu un nolika atpakaļ uz grāmatplaukta.
Tad es izlasīju,to kas bīja rakstīts uz grāmatplaukta -Ienīdi
                                 Iemīlēji
                            Aprecēji.
Tas man lika aizdomāties par Lūku,bet es ņēmu Lūka padomu vērā,un neņēmu galvā.
Nu,ko darīsim?Es jautāju puisim,kurš tiko apsēdās uz gūltas.
Nuu nezinu,varbūt pastāsti par sevi?Viņš ziņkārīgi jautāja.
No ko tu tieši gribi zināt?Es jautāju uzmetot viņam slilvenu,kurš atradās uz milzīgās gūltas.
Nu visu par tavu dzīvi!Viņš sacīja un atmeta slilvenu.
Es noliku spilvenu starp savām kājām un saku stāstīt savu nožēlojamo dzīvi.
Tātad....es piedzimu normālā,milosa džimenē,biju lutināta maza meitiņa saviem vecākiem,bet divas dienas pēc manas sestās dzimšanasdienas vecāki tika avārījā un nomira Es nopūtos un skatoties Lūkasa acīs turpināju Tad es nonācu bērnunamā,kur man negāja diezgan viegli,no sākuma Es uzsticējos un runāju tikai un vienīgi ar didektori, pec gada atveda puisiti uz bērnunamu, viņam arī bīja nomiruso ğimene,mēs ātri viens sadraudzējāmies un bījām draugi,ta es pavadīju līdz 16gadiem līdz mani adopteja Marta un Andris,es nokļuvu pie mīlošiem cilvēkiem un tagad esmu te,pamestā mājā ar tevi.Es iemetu viņam ar spilvenu un izvļāvu Tagad tava karta.
Viņš nolika spilvenu starp kājām un sāka stāstīt...Tātad es esmu piedzimis mīlošā ğimene,esmu vienīgais berns,iespējams izlutināts,esmu pieradis dabūt visu,man ir draugi,viss ko sirds kāro tikai....
Tikai? Es paskatoties viņa zilajās jautāju.
Tikai man nav mīlošas meitenes!Viņš nosarkstot sacīja.
Es vienkārši pasmaidīju un pajautāju Kādu meiteni tu sev vēlētos?......

Liels paldies lasītāji,lugums nospiest mazo zvaidznīti👇.
Tas man daudz nozīmē,un lūdzu rakstiet komentāros,kāds jums liekas šis stāsts!