Izšķirošais jautājums?

546 56 7
                                    

No rīta pamodos,un Lūkasa nebīja man blakus,es apklājus sev apkārt rozo pledu un devos lejā uz virtuvi,tur pie plīts ar meitenīgu priekšautu un es sāku smieties,viņš uz mani paskatījās Kas?Viņš pasmīnēja.
Ne ne nekas,turpini,ko tu tur taisi?
Pankūkas....itkā,izskatas,ka nekas nesanāk.Viņš norādot uz pannu žēli sacīja,es piegāju pie pannas un tiešām tas neizskatījās pēc pankūkas,bet drīzāk pēc mīklas omoletes,bet ko tur daudz Lūkas jau teica,ka nemāk taisīt ēst. Vizsmaz centies!Es pasmīnēju un ar saviem garajiem nagien nebraucu pa viņa vaigu,es nebīju sagatavota un viņš man virs galvas izskaisīja miltus,es nopietni bīju balta,es paķēru pankūku mīklu un uzlēju viņam uz galvas,vińš izskatījās tik smieklīgs...un lipīgs,Lūkas mani sķēra ar savām lipīgajām rokām un noskūstīja,es nolaizīju lūpas mmm tu esi garšīgs.Es paskatījos uz viņu.
Tu arī.Viņš mani noskūpstīja velreiz,tieši tad pa ārdurvïm ienāca Lūkasa māte un pilnā balsī ķērca LŪKASSS!!!VIŅŠ mani paķēra lïgaviņā un uzstiepa aukšā,viņš aizslēdza durvis un mēs abi iegājām vannas izstabā,mēs ar drēbēm iegājām dušā,kautcik nomazgājāmies,izğērbāmies un skūpstoties devāmies uz gūltu,viņš mani iemeta gūltā,tikuši tik tālu viņš uzdeva izšķirošo jautājumu Vai tu to tiešām vēlies?Es pieskāros viņa vaigam,manā prātā pārskrēja milijoniem vārdu un es saņēmos atbildēt Jā!Mēs turpinājām,un jā beidzot es 16gadīga meitene vārdā Keita pārgulēju ar Lūkasu....es tiešām nezinu,ko teikt..vizsmaz es viņu mīlu.
Pēc kadām divām stundām mums bīja jābrauc uz viesu namu,visi kopā (tradicija katru sesdienu )Iespējams šī varētu būt viena no pēdējām manām atpūtām ar visiem .
Keita?Tu gatava?Dzirdēju Lūkasa balsi,kamēr mazgāju seju.
Es ievilku elpu Vēl dažas minūtes.Es izķemēju matus,ķemme bīja plna ar matiem,tas protams mani sarūktināja,bet jau sāku pie tā pietast,es uzvilku uz matiem rozīgu šali un izgāju no vannas izstabas Esmu gatava.Es pastiepjot Lūkasam roku sacīju.Viņš pastiepa man roku un mēs devāmies uz mašīnu,es un Lūkas sēdējām aizmugurē,pie stūres bīja Lūkasa tētis un blakus Lūkasa māte,Lūkas visu ceļu,tas ir divas stundas nogulēja man uz pleca,bet es uzmanīgi skatījos ceļu,katru koku un stieebriņu,pēc garš brauciena,mēs bījām klāt,es jutu kā visi žēli uz mani skatas,es tiešām to nevarēju izsturēt un uzbļāvu virsū Beidziet uz mani tā skatīties,es pagaidām vēl nemirstu Viss takš ir labi.Visi uzreiz novērsās,Lūkas mani apskāva un mēs uzgājām aukšā uz trešo stāvu.
Nu ko šeit mës iepazināmies.Lūkas atverot durvis teica,es pasmaidīju,iekritu gūltā,paraujot viņu sev līdzi.Lūkas pastāsti man kautko.Es apķēru viņu.Mmm kautko?Viņš paskatījās uz mani,es pakratìju galvu un viņš sāka stāstīt Reiz kādu dienu es pastaigājos pa ielu un aizskatījos un man uzskrēja virsū skaista meitene,protams es bīju dusmīgs,jo tomēr viņa mani aplēja,tādēļ es viņai izsteicu aizvainojošus værdus,bet to nožēloju,jo nekad nevarēju iedomāties,ka šī skaistā meitene būs manu radinieku jaunā audžumeita,ar kuru es saistīšu dzīvi uz visiem laikie.Lūkas mani noskūpstīja.Nākamajā dienā,kamēr Lūkas gulēja es ar Lūkasa māsicu Signi izgāju ārā pastaigāties,mēs aizgājām līdz tuvākajai mazpilsētai,mēs runājām par dzīvi....un man palika slikti,es izvēmos un apsēdos uz tuvākā krēsla,Signe man apsēdās blakus Nu kas ir?Viņa smaidīja kā idiote.Laikam ko sliktu esmu apēdusi,vakar laikam par daudz salātus saēdos.Viņa sķēra manas rokas ieskatījās man acīs un jautāja Tu ar Lūkasu esi pārgulējusi.Es ātri novērsos,jutu kā vaigi kļūs sārti Par ko tu domā?
Tātad pārgulējāt ja?
Nu...jā nu pargulējām un kas?Es nosarku.
Nu tad viss skaidris!
Kas skaidrs?Es nesapratu.
Mīlulīt tu esi stāvoklī!Viņa pilnā balsī sacīja,es ātri pieliku pie viņas mutes roku un teicu ko? NEBĻAUJ.
Tu esi stāvoklī..aizejam nopërkam testu.Viņa mani parāva aiz rokas un es nesaprašanā un šokā vilkos lēni viņai līdzi,viņa nopirka testu un ar to mani iegrūda tuvākajā toaletē.Es to uzstaisìju un pēc piecām min izgāju ar testu no toaletes.Nu ko rāda?Signe nepacietīgi jautāja,es parādīju testu un teicu Es tak teicu ka neka.....

PerfectWhere stories live. Discover now