Keep on dreaming, don't stop giving, fight those demons.
/The Neighborhood/
I don't wanna be your friend, I wanna kiss your neck
/1975/
No rīta es skatos pa logu un redzu pelēku drūmu skatu. It kā sniegs ir uzsnidzis, bet tas ir balts klusums. Tāds baiss miers. Es sēžu pie ikrīta tējas krūzes iekšā siltumā, neļaujot pasaules aukstumam sagrābt arī mani, taču es nespēju to izskaust, un sāpēs top kārtējā dzeja:
Pēdējā sarkanā roze
Pēdējā sarkanā roze dārzā
Deg sala krampjainajos pirkstos.
Pēdējā roze asiņo brūniem čeburiem pārklājot skaistās ziedlapas.
Apaudzējot dzelkšņus tā vairās novīst
Kā putni zienas baidoties pamet mājas.
Pēdējā sarkanā roze blāvāka kļūst
Pelēkajām debesīm to aprijot pelēcībā.
Pēdējā sarkanā roze
Tomēr beigās palika viena.
Vasara beidzās, visi viens pa vienam aizgāja,
Tikai sarkanā roze turpināja cīnīties.
Bet viņa ir viena, aizgājēji paņēma daļiņu auglīgās zemes.
Pēdējā roze sarmo, pēdējām lapām krītot.
Pelēkas debesis, pelēka zeme un pelēka roze.
Pelēkā roze viena savā saltajā dārza nostūrī
Aizmirsta, jo pēdējā.
Pēdējā pelēkā roze klusa starp pelēko.
Salts, balts klusums pirms miera.
Pirmais sniegs.
Balta zeme, balta debess, balta roze.
Bet viss, kas patiesībā ir palicis no pēdējās rozes
Ir tās baltums.
Pašas rozes jau sen nav.
Pēdējo sarkano rozi
Izsūca pasaules pelēcība
/S☁/
YOU ARE READING
Brokastu Tējas Klubs
PoetryPie rīta tējas no mana prāta izsūktās domas, dziesmu vārdi, teksti un netīrākie prāta putekļi. P.s. daļa citātu nav manis rakstīti. Lielākoties centīšos norādīt autoru. Manis radītus šedevrus vai piebildes atpazīsiet ar skaistu "S☁". Ja izmantojiet...
