Miljonāri
Tā bija pēdējā brīvības nakts,
Dzīvības nakts,
Pirms mums nāksies ļaut
Neapturamam karuselim mūs paraut sev līdzi.
Man bija bail,
Jo lai arī mēs vēl esam jauni
Vairs nedrīkstam izbaudīt mirkli
Un lai arī esam jau pieauguši
Mēs esam tikai muļķīgi pusaudži.
Tonakt debesu toņu man bija
Miljonu vērti.
Un sāļš lietus
Dzīvību.
Viss tonakt notikušais būtu bijis
Kā apsūdzība, kas novestu
Pie mūsu sociālā nāvessoda,
Atgādinājums,
Ka jāpierod pie sāpēm.
Taču mēs jau bijām sagrauti.
Skaļi dziedot lēkājām pa
Asaru deju grīdu.
Mēs izkliedzām beidzot atrastus vārdus,
Kurus bija rakstījis kāds cits.
Asaras man bija vērtas
Miljonu.
Sāpes -
Dzīvību.
Ausa saule
Torīt bezvērtīga un izmetama.
Mēs labprātāk nosaltu,
Nekā ļautu tai naktij beigties.
Es negribēju ļaut dienasgaismā
Cilvēkiem man pateikt,
Ka man vērtīgais ir muļķīgs.
Es gribēju palikt tur ar savu sāpīgi bezvērtīgo miljonu.
/S☁/
ВЫ ЧИТАЕТЕ
Brokastu Tējas Klubs
ПоэзияPie rīta tējas no mana prāta izsūktās domas, dziesmu vārdi, teksti un netīrākie prāta putekļi. P.s. daļa citātu nav manis rakstīti. Lielākoties centīšos norādīt autoru. Manis radītus šedevrus vai piebildes atpazīsiet ar skaistu "S☁". Ja izmantojiet...
