Brokastu Tējas Klubs

XVI-2am

"There is no freedom quite like a flat-out gallop early on a summer morning"
/Lucy Robinson/

Man patīk lasīt. Stāstus, dzeju, romānus. Taču pēdējā laikā es to daru reti, man ir grūti piesēsties pie grāmatas un vienkārši lasīt. Taču vakarnakt es sēdēju no vienpadsmitiem līdz diviem lasot grāmatu kurai es biju tikusi līdz pusei. Un tiekot pāri pusei tā vienkārši izslīdēja man caur pirkstiem.

Grāmata kuru es izlasīju ir Lūcijas Robinsonas (Lucy Robinson) "The day we disappeared".

Stāsts ir par divām meitenēm Anniju un Keitu, kuras dzīvo dažādas dzīves.

Annija ir šī klusā, sevī noslēgtā meitene ar smagu pagātni, panikas lēkmēm un bailēm no vīriešiem. Viņa strādā sevis vadītā masāžas uzņēmumā palīdzot cilvēkiem. Kādu dienu Annija satiek veiksmīgu biznesmeni, kurš tā vien liekas lasa viņas dvēseli. Vīrietis liekas saprotošāks nekā senie draugi, un starp abiem rodas jauna saikne.

Keita is vienā no savas dzīves smagākajiem punktiem un atstājot visu aiz muguras mums neuzzinātu dodas prom. Viņa piesakas darbā pie kādas slavena jātnieka, bez pieredzes par zirgiem vai lauku darbu. Meitene ir izmisumā un vienmīgā slēptuve liekas nomaļā ferma. Meitenes jaunais boss neko nepadara labāku staigādams apkārt īgnu seju pukojoties par neizdevušos ģimenes dzīvi.

Grāmatas gaitā autote ievij stāstā nelielus pavedienus, kas beigās noved pie atplestas mutes un sāpošām acīm. Noteikti jātiek pāri tai daļai, kurā viss notiek vairāk vai mazāk mierīgi, un izlasītais neļaus gulēt. Lūcija liek paskatīties uz dažādu cilvēku dzīvēm, problēmu risināšanas veidiem un to, ka ne viss ir kā sākumā izliekas. Autore padarījusi lielisku darbu radot tēlus, stāstus, problēmas un attiecības.

"More in control of your feelings, rather than letting them control you."
/Becca/

P.s. grāmatu es iegādājos "Jānis Roze" un cik man zināms, tad tā ir pieejama tikai angļu valodā, ja kādam interesē.