Brokastu Tējas Klubs

XXV-gaišas vietas

Dženiferas Nivenas grāmata "All the bright places" ir stāsts par Teodoru un Violetu.

Šajā stāstā viss ir atkarīgs no tā, ko tu redzi. Ja lasot ieraugi tikai pusaudžu mīlestību, manuprāt, tas ir diezgan aprobežoti. Es stāstā redzu skaistus varoņus, sirdī paliekošus vārdus un lielus sapņus, kurus tikai atliek izsapņot, ja vien dzīve to ļauj.

"Growing fourteen inches in a summer is easy. Growing out of label that's hard.
/Theodore Finch/

Violeta gandrīz jau gadu nespēj atgūties pēc māsas nāves. Teodors šūpojas kā pa viļņiem vētrā. Tikko iznācis no "miega" stadijas, puisis no jauna meklē pozitīvo pasaulē.

"I leave alone at the ceiling, because white contains all the wavelengths of the visuble spectrum at full brightness. Okay, this is technically true of white light and not white paint, but I don't care. I tell myself that all the colors are there anyway, and this gives me an idea. I think of writing it as a song, but instead I sign onto the computer and send a message to Violet. You are all the colors ir one, at full brightness."

Stāsts parāda, to cik reālas ir cilvēku problēmas, ko mēs reizēm noraksturojam kā slinkumu vai pat kā viņu pašu izdomātus melus vai muļķības. "Tev taču viss ir labi" vai "Esi reiz pozitīvāks" ir iespējams vien divas no frāzēm, ko stāsta galvenie varoņi ir ne reizi vien dzirdējuši, taču ne vienmēr šāds labs ietekums palīdz padzīt pa prātu joņojošās domas.

Cik tālu mēs spējam viens otru novest ar nežēlību, neieinteresētību un uzmanības nepievēršanu, bet cik ar labiem vārdiem, siltiem smaidiem un gaišām domām? Ja gribat uzzināt kaut daļu no šādu cilvēku prātiem grāmata būs paredzēta jums.

Dženifera ir izveidojusi interesantu pasauli, un padalījusies ar daļu no ne tik skaistās puses.

Grāmatu pirku grāmatnīcā Jānis Roze. Manuprāt, tā nav tulkota latviski, bet ir pieejama angliski par diezgan lētu cenu, kā jau netulkota grāmata.