XXVII-mēs tikāmies tikai naktīs

30 8 0
                                    

Mēs tikāmies tikai naktīs.
Katru rītu es no jauna modos ar prātu vēl joprojām mūsu pēdējās sarunās. Man pietrūka tavas balss, tavu acu, kas noraugās uz mani no augšas. Dienas gaitā viss pamazām paliek ar vien attālāks un attālāks, it kā tas būtu tikai manā prātā radīts.
Mēs tikāmies naktīs, kad mēs bijām droši prom no cilvēkiem.
Mēs tikāmies, taču es sāku baidīties, ka tas vairs neturpināsies ilgi. Man ir bail, ka mans prāts atkal sevi apgriezīs uz otru pusi un ieraus pats sevi iekšā. Un tad mēs vairs nespēsim tikties. Pat ne naktīs.
/S☁/

Brokastu Tējas KlubsWhere stories live. Discover now