XLIII-negaisa mākoņi

32 3 2
                                    

"i want you, i'll color me blue. anything it takes to make you stay."
/Troye Sivan/

×

Pirmajā, zeltainās saules pielietajā
Pavasara rītā
Es atdūros pret tavām
Pelēkajām acīm.
Tavs skatiens līdzinājās
Tumšam negaisa mākonim
Uz saulespuķu lauka,
Un pēkšņi, man likās,
Ka ir sācis līt.

Man vēderā kaut kas sakritās,
Kā bērnam, kas sapratis,
Ka lietus solās izjaukt
Ieplānoto rotaļu.

Vienīgi man,
Tur, tā stāvot,
Negribējās atļaut
Tam negaisa mākonim
Tā palikt.

Man gribējās uzkliegt saulei,
Lai tā sāk spīdēt spožāk
Un pārvar drūmo mākoni.
Taču saule to nespēs.

Vējam, lai tas izgaiņā pelēkumu,
Bet tas nespēs.

Un es tobrīd gribēju, lai es pati būtu vējš, pati būtu saule!
Kaut māte mani nebūtu dzemdinājusi tādu, kāda esmu,
Lai es spētu atsegt miglu no tavām acīm!

Un man nācās vien bezpalīdzīgi
Stāvēt un vērot,
Kā tu paej garām, tālumā skatoties,
Un nemaz nenojaut
Kādas ciešanas man rada tavas sāpes.

Un kad tu pagāji garām,
Man likās,
Ka pirmo pavasara rītu
Nomainījis vēls rudens.
/S☁️/

You've reached the end of published parts.

⏰ Last updated: Apr 03, 2018 ⏰

Add this story to your Library to get notified about new parts!

Brokastu Tējas KlubsWhere stories live. Discover now