red line

2. tas pats...

Nākamajā dienā uz klasi atnāca jauniņais. Man šķiet, ka tas ir tas pats puisis, kurš vakar gāja pa gaiteni. Vienīgā brīvā sēdvieta bija blakus man. Jo ķīmijā sēžu viena. Viņš apsēdās man blakus. Es uzreiz pamanīju viņa acis. Tādas pašas, kā vīrietim vakar. Es noraustījos.
P:viss labi?
Es:jā, protams.
P:Rafaels.
Es:Otīlija.
Ra:uzvārds?
Es:Aizere. Un tev?
Ra:fokss
Es:tad labi. Tev ir interesanta acu krāsa!
Ra:jā, tā ir īpaša.

Viņš pasmīnēja un sāka rakstīt ķīmijas formulas. Manuprāt viņam palika neērti. Es arī sāku pierakstīt.

Kāpēc tās acis mani nomoka?
 
Es nepārtraukti sev uzdevu to jautājumu.

Starpbrīdī es redzēju puisi no pēdējās klases. Šķiet viņš arī ir jauniņais. Un viņam arī bija tādas acis.
Man likās, ka man iestājas paranoja. Jau trešais cilvēks. Tās taču esot ,,īpašas!"

Vakarā man atnāca sms.

Nez:Nāksi uz ballīti?
Es:uz kādu ballįti? Un kas raksta?
Nez:uz manu ballīti.
Nez:un Rafaels.
Es:nu skaidrs.
Es:labi.
Es:kur?
Ra:karstrīta 10
Es:labi. Jau taisos.

Es uzvilku melnus džinsus, melnbaltas adidas ,,superstar", krēmkrāsas caurspīdīgu blūzīti un melnu ādas jaku. Paņēmu telefonu un gāju prom.

F:kur sataisījies māšel?
Es:uz ballīti. Brīnos, ka tu neej.
F:brīnos, ka tu ej.
Es:nja, mani uzaicināja. Tu nāksi ar mani?
F:nu labi. Man taču jāpieskata māsa.

Mēs aizgājām. Mums ar brāli ir labas attiecības.

★

Ko? Viņi visi trīs vienā mājaa? Mani uz psiheni vajag vest. Es aizgāju uz balkona. Es mierīgi stāvēju un skatījos debesīs. Pēkšņi, kāds no muguras man piespiedās klāt un rokas atstutēja pret margām. Es gribēju pagriezties, bet viňš bija pārāk tuvu. Es pagriezu galvu.

P:sveika, saldumiņ!
Es:amm, koo?
P:tu esi tik sexīga.
Es:kas tu esi?
P:viens smuks un nogribējies čalis.
Es:nja, labi. Tu vari paiet malā?
P:kāpēc?
Es:jo es gribu pagriezties.
P:nu labi....

Viņš pagāja mazliet malā un es pagriezos. Un tad viņš atkal piespiedās man klāt. Un uzminiet, ko es ieraudzīju. Tieši tā! Viņa acis. Tādas pašas, kā Rafaelam un Filipam. Jā to čali no pēdējās klases sauc Filips.

Es:nu nejau atkal!
P:kas?
Es:tavas acis. Tādas, kā Filipam, Rafaelam un tam vīrietim uz ielas...

Puisis tikai pasmaidīja. Es pat nezinu cik vecs viņš bija, bet izskatījās uz kādiem 23 gadiem. Viņš sāka skūpstīt man kaklu un ieķērās dibenā. Mēs sākām skūpstīties. Es pat nezinu kāpēc. Es tā nekad nedaru!

Muļķe, beidz to izbaudīt! Tu pat viņu nepazīsti. Atraujies no viņa!

Es paklausīju savam prātam.

P:kas noticis?
Es:es tevi nepazīstu. Tu vienkārši atnāc un pievelc mani.
P:tas bija mans mērķis. Ejam uz kādu istabu.
Es:nē!

Es gāju prom, bet viņš mani sagrāba aiz rokas. Puisis pievilka mani sev klāt un sāka taisīt vaļā manu krūšturi.

Es:beidz! Novac rokas!
P:nav tik traki
Es:laid mani vaļā!

Viņa rokas slīdēja zem manas caurspīdīgās blūzītes. Man uzmetās zosāda.

P:mani sauc Īzaks.

Puisis nočukstēja...

★

Bet es aizbēgu. Man palika bail no viņa. Es aizgāju pie Fēliksa. Pastāstīju par Īzaku un aizgāju mājās. Bija jau vēls, tāpēc aizgāju gulēt....