red line

Laupīšana

P1:pajautā Īzakam.
Viņš izaicinoši teica.
Es:velns parāvis, kas jums visiem ir ar to Īzaku?
Tad viens no vīriešiem mani sagrāba un aizsēja acis. Es sāku kliegt, bet viņš pielika roku priekšā manai mutei. Laiks vilkās ļoti ilgi un es jutu, ka mani kāds nes. Nevīžīgi viņa roka pa laikam uzslīd uz manas pēcpuses un tad atkal noslīd. Es nevaru ne redzēt, ne runāt, nedz arī noplatīt savas rokas, jo tas ir sasietas...... ak jā! Man taču ir arī kājas!

Lai gan vienai cīnīties pret pieciem nebūtu jēga, es tāpat riskēju un ar celi iespēru vīrietim pa vēderu. To es atkārtoju kādas  piecas reizes līdz viņš mani nometa. Es uzrausos kājās un centos skriet, cerot, ka tur neviens nav, bet tomēr pēc gabaliņa tur bija kāds. Viņš mani apķēra un nelaida vaļā.
Vī:paldies meitenes, jūs varat iet. Talak mēs tiksim galā.
Viņš pateica, un dzirdēju, kā kāds aiziet. Pēc lapu čaboņas nopratu, ka vēljoprojām esam mežā. Es centos kliegt bet cauri tam apsējam neko nevarēja dzirdēt. Es tikai jutu vīrieša odekolonu, kas sitās man nāsīs.
Vī:nu ejam princesīt!
Varēja saprast, ka viņš pasmaida. Tad viņš pārmeta mani pār plecu un atkal nesa.

Pēc maza brītiņa bijām nonākuši mazliet citā vietā. Tur vairs nesmarżoja pēc meža un nebija lapu čaboņa, bet gan mašīnu rūkoņa. Beidzot esam pilsētas otrā galā, kur es nevienu nepazīstu....

Mani ienesa ēkā, jo skaņa bija mazliet apslāpētāka. Tad es tiku apsēdināta uz krēsla un man rokas sasēja aiz muguras. Beidzot man atsēja acis, bet mute palika aizsieta.

Es atrados, kautkādā vecā noliktavā. Tur stāvēja tie trīs vīrieši un vēl viens, kurš mani nesa. Nezinu, kas viņš ir, bet viņš ir diezgan izskatïgs..

Ak dievs, ko tu domā Otīlij? Viņš palīdzēja tevi nolaupīt un tagad tu par viņu sapņo?? Pamosties taču!

Es noliecu galvu uz leju un centos nomierināties, bet biju tik łoti pārbijusies, ka tas bija neiespējami.
Vīrietis pienāca man klāt un ar pirkstu galiem nobrauca pa kaju. Man šī sajūta nepatika un tas lika man notrīcēt. Pavisam nemanot es ievaidējos. Vīrietis pasmaidīja un tad noplēsa līmlenti no mutes. Es mazliet iekliedzos.
Es:kas tu esi?
Es jautāju, kad pārējie trīs bija kkur aizgajuši.
Vi:ja es pateikšu, tad tev nebūs labi princesīt.
Es:es neēsmu nekāda princesīte. Saprati?
Vi:tu esi mana princesīta. Seksīga princesīte. Tagad es sapratu, ko Īzks tevī saskatīja.
Es:nu ko?
Vi:tavus buferus un pakaļu.
Viņš iesmějās un lēnām sāka pogāt vaļā manu blūzīti iebāžot roku pie manām krūtīm un tās aptaustot.
Es:novāc savas rokas draņķi, vai arī....
Vi:vai arī kas princesīt?
Es noriju siekalas.
Es:tev neklāsies labi. Man ir Foksi, bet tev ir tikai daži vīri ar automātiem.
Vi:man piedrāzt tos foksus. Man vajag tevi.
Es:priekš kam?
Vi:man vajag meiteni gultā...
Viņšpasmaidīja pabeidzis pogāt manu kreklu.
Es:tev laiakam nepietiek ar tām lētajām ielenēm, ja?
Es dusmīgi atcirtu.
Vi:tieši tā. Man vajag tieši tevi. Viņš novilka manu kreklu pavisam nost. Nu aukšdaļā bija tikai krūšturis.
Es:kāpēc es??
Vi:jo tu esi Īzaka meitene.
Es:es neesmu viņa meitene.
Vīrietis tikai pasmējās un ar roku nobrauca pār manu vēderu. Tad viņš noskūpstīja kaklu un uzsūca tur zilumu. Es centos neko neizrādīt, bet es nespēju. Jutu vienlaikus baudu un bailes, un naidu... es trīcēju.
Es:neaiztiec mani.
Es caur asarām izspiedu.
Tas smīns viņa sejā. Pretīgais skatiens. Es tikai gribēju prom. Šoreiz gribēju lai Īzaks man atnāk pakaļ. Es tik ļoti nevēlējos te būt. Man bija bail no tā, kas var notikt. Es sāku raudāt.
Es:tu viņu gaidi te....vai ne?
Vi:kāpēc tu ta doma?
Es:tev nevajag mani. Tev vajag Īzaku. Ko viņš izdarīja?
Vi:muļķības....
Es:tā viena no meitenem izpļāpājās...
Viņš uzreiz man iesita pa seju. Es sāku raudāt vēl vairāk. Es tur sēdēju puskaila, līdz dzirdēju troksņus. Tad es ieraudzīju Īzaku un Filipu. Trīs vīriesi ar ieročiem strauji tuvojās viņiem.
Es:Īzak, viņiem ir koka lodes!!
Es kliedzu pilnā kaklā. Tomēr viņi abi nogalināja tos čaļus ar ieročiem. Filips pienaca un atsēja mani, paņēma klēpī un nesa uz izeju, bet Īzaks łoti asi runāja ar to čali, kurš gandrīz mani izvaroja.

Filips novilka savu jaku un uzvilka to man. Tad viņš iedarbināja mašīnu un brauca prom.
Es:bet kā tad ar Īzaku? Mēs nevaram viņu tur vienu atstāt.
Fi:tur ir pārējie Foksi. Viņi tur kādu laiciņu uzkavēsies.

Es mazliet nopūtos uzzinot, ka Īzakam nebūs jāmirst. Kad mans pulss palika mierīgāks es iemigu.

Pamodos es....