red line

Atpakaļceļš

Un pagāju pavisam malā no viņiem.

Ol:viss labi? Nebaidies. Mēs tev neko nedarīsim.
Es:viss labi.....ak dievs! Tas...es....forši...
Īz:forši, ka pārgulēji ar vampīru?
Es:nu šis vampīrs pats ar mani flirtēja. Bet jā. Es tagad pazīstu vampīrus. Vai visiem ir tādas acis?
An:nē. Tikai mums. Esam pirmatnējie.
Es:tu laikam esi Anna?
An:un tu esi Otīlija Aizere, ja?
Es:jā.
An:patīkami iepazīties.
Es:man tāpat.
An:tu liecies jauka. Būsi laba draudzene manam brālim.

Viņa pasmīnēja

Es:kuram?
An:nu Oliveram.
Es:mēs ne.....
Ol:Anna! Man ar Otīliju nekas nav. Bet gan Īzakam.

Īzaks noplātīja rokas.
An:atvaino.
Es:nekas. Es laikam došos prom. Brālis mani jau gaida.
Fi:jā, ej kamēr neēsam tevi apēduši.

Filips sarkastiski noteica sēžot dīvānā.

Īz:es tevi aizvedīšu. Oli padod atslēgas!

Īzaks mierīgi un maigi uzlika roku uz mana pleca un paķēra Olivera mestās atslēgas.

Beidzot mašīnā viņš sāka runāt.

Īz:man tiešām žēl, ka es tevi tajā visā ievilku un tev jācieš.
Es:tas nekas.

Es klusi nočukstēju.

Īz:nē! Man nevajadzēja ar tevi tur runāt. Man nevajadzēja iet pie tevis. Bet....
Es;bet kas?
Īz:tu tur stāvēji viena un tik skaista. Es tavu smaržu pamanīju jau lejā. Nespēju par tevi nedomāt ne brīdi.

Es ar interesi un asarām acīs klausījos šo stāstu.

Es:viss ir labi. Patiešām. Lūdzu nenovel visu vainu uz sevi.
Īz:es nevaru. Filips tev teica, ka man ir nepatikšanas vai ne?
Es:jā!
Īz:tās nav nepatikšanas. Viņam skauž. Allaž tā dara. Tikai apsoli man vienu.
Es:labi. Ko?
Īz:nesaki pilnīgi nevienam par to kas esam. Labi?
Es:protams. Bet ja drīkst zināt cik jums visiem ir gadi?
Īz:man ir 877, Rafaelam 871, Oliveram un Annai ir 880, Filipam 873 gadi.
Es:wow. Daudz gan.
Īz:jā.

Viņš pasmaidīja. Pie mājas es iskāpu no mašīnas.

Es:paldies!
Īz:nav par ko!

Es jau taisījos iet mājā, kad mani apstādināja.

Īz:Otīlij?
Es:ņu?
Īz:arlabunakti!
Es:saldus sapņus Ïzak.

Es uzvilkos uz savu istabu un uzreiz iekritu gultā. Tā arį aizmigu.

Nākamajā rītā man likās dīvaini, ka neskan modinātajs, līdz es sapratu, ka.....