red line

saruna ar Brūku Geitu.

Es:sveiki!
Sk:nāc, sēdies savā vietā.
Es apsēdos.
Es:kas man jāpilda?
Sk:šodien nekas. Es vēlos ar tevi parunāt.
Es:par ko Geita kungs?
Sk:kāpēc tu esi tāda?
Es uz viņu paskatījos ar nesaprotošu skatienu.
Sk:Otīlij, tu esi jauka un skaista meitene. Nebojā dzīvi tēlojot slikto.
Es:Geita kungs, jūs te strādājat nesen..
Sk:jā, pus gadu.
Es:nu redziet. Es tāda esmu jau kādus piecus gadus.
Sk:drīkst zināt, kāpēc?
Es:man nomira tētis. Un vienīgais atbalsts bija brālis. Un vēljoprojām ir.
Sk:piedod.....kur ir tava mamma?
Es:Devervillas īpašajā slimnīca.. viņa arī to nespēja pardzīvot un saka dzert. Tad tam pievienojās narkotikas....

Geits klausījās ļoti uzmanīgi.
Es:nepārproti. Mana mamma nav nedz dzērāja, nedz narkomāne. Viņa jau trīs gadus nelieto. Bet turpina dzīvot tur. Viņai ir bail, ka atsāks, tiklīdz  atbrauks mājās un atcerēsies. Tāpēc mēs taisām remontu. Mēs esam pavisam normāla ģimene. Apciemojam viņu. Viņa strādā un pelna naudu. Pavisam normāli.
Sk:man žēl, par visu, kas ar tevi noticis. Un ja es varu, kā palīdzēt tad droši saki. Man ir daudz brīvā laika. Varu palīdzēt ar remontu.
Es:paldies! Tas būtu jauki.

Es pasmaidīju, bet pār manu vaigu notecēja asara. Jau sen par to nebiju runājusi. Un pēkšņi arī Brūks nelikās, ka tikai smuks skolotajs. Bet atkal neērti to lūgt viņam.

Sk:atā.
Es:viss, es varu iet?
Sk:jā!
Es:uzredzēšanos.

Es izgāju no klases. Uzreiz gāju mājas.

Fēlikss uzreiz sāka ar mani runāt.
Fe:čau...
Es:čau, kas noticis?
Fe:nekas..
Es:bet es redzu, ka esi dusmīgs.
Fe:tikai man Filips teica, lai uzmanies no Īzaka. Es zinu, kas starp jums abiem notika. Un zinu cik viņšir vecs...
Es:akdievs nu. Viņš ir tikai četrus gadus vecāks par tevi.
Fe:jā un 6 par tevi.
Fe: Flik, es esmu pietiekami liela. Es varu tikt galā ar sevi.
Fe:šaubos......nu labi. Dzirdēju, ka tu runāji ar Geitu.
Es:jā viņš piedāvāja palīdzēt.
Fe:labi. Es iešu uz treniņu, labi?
Es:ok. Attā.
Fe:atā.

Fēlikss paķēra sporta somu un aizbrauca.

Es paliku dzīvojamā istabā. Skatījos seriālus......