ģimenes sapulce.

139 19 2
                                    

Mēs iegājām mājā. Tā bija liela un plaša.

Es:es šo māju nekad agrāk nebiju redzējusi. Kā jūs to atradāt?
Ol:kādreiz mēs šeit dzīvojām.
Es:wow...
Ol:nāc iesim uz dzīvojamo istabu.

Jāsaka, ka māja bija tumša, bet taa istaba bija liela.

Uz Tumšā ādas dīvāna sēdēja Īzaks un Filipss. Es paskatījos uz viņiem, noriju siekalas un un atspiedos pret grezno koka kumodi. Olivers atspiedās man blakus. Rafaels apsēdās krēslā. Es nespēju atraut acis no Filipa un Īzaka.

Ol:izskatās, ka mums ir izveidojusies nelāga situācija. Rafael pastāstīsi?
Ra:protams.

Es jau dziļi ievilku elpu.

Ra:šodien skolā, kad satiku Otīliju ieraudzīju viņas zilumus uz  kakla . Tas pats ir ar muguru. Es sapratu, ka tie ir no Filipa. Tavs gredzena nospiedums palika.
Fi:kuce...
Es:ko?
Fi:tu pateici viņam.
Es:es nepateicu. Pats ieraudzīja.
Īz:pag, es esmu vienīgais, kurš nezin neko par ko ir runa?
Es:laikam gan. Es jums vienkārši izstāstīšu.
Ol:nu tad beidzot..
Es:vakar Fēliks aizbrauca uz treniņu un tad manā istabā mistiski parādījās Filips. Viņš teica, lai turos pa gabalu no Īzaka. Viņam jau pietiek nepa....
Fi;labi, klusē. Man tev ir jautājums Otij.
Es:nesauc mani tā!
Fi:labi. Bet vai tu redzi mūsu acis?
Es:nu jā. Un tas mani padara traku. Citi tās neredz.
Ol:pagaidi, ko? Tu tās redzi?
Es:nu bet es taču juma toreiz prasīju par to.
Fi:redzi? Tu jau esi drauds mūsu ģimenei.
Es:par ko tu runā?
Īz:nomierinies. Tu neēsi drauds.

Viņš piecēlās un samīļoja mani.

Ol: mēs tev esam drauds.

Olivers ierunājās turot galvu domīgi noliektu uz leju. Es uz viņu nesapratnē paskatījos.

Ra:tikai nebēdz prom, ja?

Viņš iesmējās.

Olivers norija siekalas un sāka runāt.

Ol:Otīlij tu tici mitoloģiskam būtnēm?
Es:nē nu....es nedomāju, ka taas vēljoprojam pastaav.
Ol:nu....tad tās pastāv. Mēs esam vampīri.

Tajā brīdī biss mans ķermenis nodrebēja. Es nespēju aptvert dzirdēto. Man palika arī mazliet bail. Es nezināju, ko atbildēt.

Es:nemelo. Tas tas nevar būt....

Filips kautkādā veidā ātri pieskrēja man un pielika ilkņus pie kakla.
Taču tad viņš pagāja malā.

Fi:vai parasti cilvēki tā dara?
Es:nē..

Es pārliecinoši atbildēju un.....

red lineHikayelerin yaşadığı yer. Şimdi keşfedin