red line

strīds.

Es:...ammm...pie....
Fē:pie.Kā.Tu.Esi??
Es:pie...Bridžetas...
Fē:nemelo! Es zvanīju viņai!

Viņš bija nenormāli nikns un skaļi runāja.

Es:kāda starpība, kur es esmu? Tu visu laiku tā uztraucies, bet pats esi tikai treniņos vai pie draugiem. Es esmu pie Foksiem....
Fē:es braucu tev pakaļ.
Es:nevajag. Pati aiziešu.
Fē:tie ir četri kilometri!
Es:nekas. Man vajag izvēdināt galvu.
Fē:es tevi gaidīšu. Mājās parunāsim..

Es nometu klausuli. Viņš laikam nepabeidza sakāmo.

Es:man jāiet.
Īz:nevari palikt vēl brītiņu?
Es:nē..
Īz:mīļimiņ?
Es:Īzak, es nevaru. Piedod.
Īz:nu labi. Es tevi aizvedīšu.
Es:nevajag. Es iešu ar kājām.
Īz:es pajautāšu Oliveram. Zinu, ka tu viņam piekritīsi. Es nevaru tevi laist vienu pa tumsu cauri mežam.
Es:nevajag. Es aiziešu. Viss būs labi.

Mēs nogājām lejā. Virtuvē vēl Anna mazgāja traukus un Olivers skatījās televizoru dzerot viskiju.

Īz:brāļuk?
Ol:nu?
Īz:aizved Otīliju. Viņa saka, ka ies ar kājām.
Ol:nekādā gadījumā. Es aizvedīšu.
Es:tu tiko dzēri viskiju.... un es gribu iet ar kājām.
Ol:vampīriem viskijs netraucē, ja izder tikai divas glāzes.
Es:cik tad jums jāizdzer?
Ol:nu apmēram divas/trīs pudeles.

Es uz viņu mazliet šokēti paskatījos un gāju uz durvju pusi.

An:Otīlij?
Es:jā?
An:ej uzmanīgi, ja? Ja kautkas notiek, kliedz!
Es:labi.....atā.

Es izgāju. Ārā bija nežēlīgi tumšs un vēss. Es telefonā ieslēdzu flashlight'u un skaļu mūziku, jo man likās, ka dzirdu visadus trokšņus.

Bet jau apmēram pēc stundas biju majaas. Pulkstens bija 1:25
Fēliks gulēja un es arī aizgāju gulēt.

Nākamajā dienā pamodos diezgan laicīgi. Pirmā stunda bija literatūra.....